Saeima ceturtdien, 5.septembrī, nodeva Sociālo un darba lietu komisijai skatīšanai grozījumus, kas noteiks vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu pašvaldībām.
Labklājības ministrija (LM) secinājusi, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas pašvaldību atšķirības, lai arī samazinās, tomēr saglabājas, tāpēc ministrijas vērtējumā ir nepieciešams likumā noteikt minimālo sociālo pakalpojumu grozu, par prioritāri nodrošināmiem nosakot tādus sociālos pakalpojumus, kas novērš vai mazina veselības vai dzīvības apdraudējuma risku.
Tie pamatā ir sociālās aprūpes pakalpojumi personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un sociālie pakalpojumi vardarbībā cietušām personām.
Tāpat tie ir pasākumi, kas mazina personas funkcionālo traucējumu ietekmi uz personas patstāvīgu un sabiedrības vispārējām normām atbilstošu funkcionēšanu. Piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar invaliditāti un smagām hroniskām saslimšanām, psihosociālā rehabilitācija, sociālie pakalpojumi vardarbības veicējiem, atbalsts un pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, tai skaitā, kuriem ir uzvedības traucējumi, atkarība no psihoaktīvām vielām vai procesiem un citi.
LM norādījusi, ka tikai pēc tam, kad ir nodrošināti iepriekš minētie sociālie pakalpojumi, pašvaldība var nodrošināt arī citus sociālos pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un pašvaldības finanšu iespējām. Jebkura pašvaldība ir tiesīga attīstīt vai veicināt citu sociālo pakalpojumu sniegšanu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un interesēm un pašas pašvaldības brīvajām iniciatīvām, ja ir nodrošināti obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi.
Vienlaikus LM apzinās, ka visas pašvaldības nevarēs nodrošināt visus obligātos sociālos pakalpojumus nekavējoties, tādēļ atsevišķu sociālo pakalpojumu izveidošanai ir nepieciešams pārejas periods. Piemēram, dienas aprūpes centra pakalpojuma, atelpas brīža pakalpojuma institūcijā vai mājoklī, specializētās darbnīcas pakalpojuma un sociālo mentoru sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros ieviešanas termiņš būtu 2026.gada 1.janvāris, bet ģimenes asistenta pakalpojuma – 2028.gada 1.janvāris un sociālās rehabilitācijas programmas – 2029.gada 1.janvāris.
Paredzēts, ka līdz minētajam laika posmam pašvaldība šos sociālos pakalpojumus var nodrošināt tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
Valsts līdzfinansējums sociālo pakalpojumu grozā esošajiem pakalpojumiem ir paredzēts tādiem pakalpojumiem kā dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi, personas uzturēšanās grupu dzīvoklī, savukārt jautājums par papildu finansējumu pakalpojumu grozā esošajiem pakalpojumiem risināms, plānojot budžetu attiecīgi 2025., 2026. un 2027.gadam.
Lasiet arī: Viedoklis: Rūsējoša infrastruktūra – kā valdības politika iznīcina Ventspili