Pēc Turciju skārušās traģēdijas pamazām gaismā nāk informācija par pārkāpumiem būvniecībā un ēku drošības noteikumos, un kādā Gaziantepas dzīvokļu kompleksā jau ilgi pirms zemestrīces bija skaidrs, ka ēkas nav drošas, izpētījusi britu raidorganizācija BBC.
Pie daļēji sabrukuša daudzstāvu dzīvojamo ēku kompleksa iedzīvotāji joprojām gaida ziņas par tuviniekiem, un zem drupām joprojām atrodas zemestrīces upuri. Mūziķis Junuss Emre (Yunus Emre), kura brālēns ar ģimeni vēl nav atrasts, BBC sacīja: «Šis ir viens no greznākajiem rajoniem Gaziantepā. Šeit dzīvo vispārtikušākie. Dzīvokļi maksā miljonus.» Tomēr īpašuma cena nenozīmēja neko, kad valsti satricināja zemestrīce, un Emre neslēpj dusmas. Viņš norāda, ka kādam ir jāuzņemas atbildība, un piebilst, ka tā nav tikai valsts mēroga traģēdija. Tas ir valsts mēroga skandāls.
Ayşe Mehmet Polat dzīvokļu komplekss pabeigts pirms 24 gadiem. Četras no sešām ēkām sabruka. BBC uzmanību piesaistīja runas, ka aizturēts šī dzīvokļu kompleksa būvnieks. Viņš vēlāk ar sava advokāta starpniecību informēja, ka nav izdarījis neko nepareizu, un viņam nav jāuzņemas atbildība. Žurnālisti no glābšanas dienestiem saņēma informāciju, ka vismaz 136 personas gājušas bojā.
Pie ēku drupām atradās arī Emela Filika (Emel Filik), kuras brālēns gāja bojā savā dzīvoklī. Viņa pastāstīja, ka neviens negrasās uzņemties atbildību: «Kad sāc dzīvot dzīvoklī, nekas nenotiek. Nekādas pārbaudes. Apdrošināšana pret zemestrīcēm un īpašuma apdrošināšana arī nedarbojas. Pašvaldība neveic pārbaudes. Neviens neveic uzraudzību.»
Sērojošā sieviete žurnālistiem arī norādīja, ka iedzīvotāju asociācijas vadītāja jau pirms pusgada esot aicinājusi rīkoties, lai novērstu draudus drošībai.
Jau tad bijis skaidrs, ka zemestrīces gadījumā ēkas var sabrukt. BBC vēlāk sazinājās ar asociācijas vadītāju, un uzzināja, ka sapulces tiešām ir notikušas.
Turcijas arhitektu asociācijas vadītājs Ejips Muču (Eyüp Muhçu) norāda, ka galvenā atbildība par ēku drošību jāuzņemas valdībai. «Valdības prioritāte bija nevis drošība, bet gan tādu projektu īstenošana, kuru galvenais mērķis ir peļņa. Tādēļ 65% no Turcijas dzīvojamā fonda ēkām šobrīd ir nedrošas. Un, attiecībā uz šīm ēkām, nav pieņemti nekādi mēri par nepieciešamajiem uzlabojumiem.»
Turpinot informācijas meklēšanu, BBC pie gruvešiem sastapa Bahatinu Ašanu (Bahattin Aşan), kurš uzreiz pēc zemestrīces izvilcis no drupām septiņus cilvēkus. Ašans strādāja dzīvokļu kompleksa apsardzē, un pastāstīja par saviem novērojumiem ēkās: «Es redzēju defektus autostāvvietā pats savām acīm. Kad pieskāros betona kolonnām, tās drupa man pirkstos, it kā tas vispār nebūtu betons. Kolonnu armējuma stieņi rūsēja, tos bojāja lietus ūdens. Es mēdzu teikt draugam: ja man dotu dzīvokli šajās ēkās, es to neņemtu.»
Viņš uzstāja, ka strukturālie bojājumi bija skaidri pamanāmi gan pārvaldītājiem, gan kompleksa iedzīvotājiem.
Būvnieks, kurš veica ēku celtniecību, Mehmets Akajs (Mehmet Akay) sacīja, ka ēkas atbilda tobrīd aktuālajam regulējumam. Viņš norādīja, ka kanalizācija un ūdensapgāde ēkām tika pieslēgta jau pēc to pabeigšanas, un tieši tas, vai arī kādi citi darbi, ir ietekmējis ēku balstošo kolonnu izturību.
Akajs tika arestēts 11.februārī, piecas dienas pēc pirmās zemestrīces. Policija viņu aizturēja lidostā, kad uzņēmējs grasījās pamest valsti. Viņš gan uzstāj, ka viņa uzņēmums bijis būvniecības līdzkoordinators, nevis būvdarbu veicējs. Tāpat Akajs noliedz, ka būvniecībā būtu izmantoti lēti un neizturīgi materiāli.
Aina, kas vērojama Gaziantepā, nav aizsegs vai konspirācijas teorija. Tā ir vienaldzība vai rīcības trūkums. Visi zināja, ka ir problēma, bet neviens nerīkojās. Opozīcijas deputāts Garo Pailans (Garo Paylan) uzskata, ka tā ir visaptveroša krimināla nolaidība, kas skārusi Turcijas būvniecības uzraudzības sistēmu. Viņš sacīja:
«Tas ir noziegums. Tas ir grēks.»
Pailans apsūdz Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana (Recep Tayyip Erdoğan) valdību par nespēju panākt jauno ēku drošību un stiprināt vecās ēkas. Deputāts norādīja: «Zinātnieki par to runāja, viņi teica, ka tuvojas katastrofa, bet valdība tikpat kā neko nedarīja. Mēs brīdinājām pilsētas, mēs aicinājām sagatavot glābšanas komandas, bet nekas netika darīts, un tagad mēs izdzīvojam katastrofu. Viņi saka, ka tas ir liktenis. Nē, tā nav. Šādas katastrofas notiek arī civilizētās valstīs, bet upuru skaits ir daudz mazāks. Šeit mums zem drupām ir desmitiem tūkstoši cilvēku.»
Gaziantepas pašvaldības pārstāvis Ahmets Aidins Serts (Ahmet Aydın Sert) informēja BBC, ka par ēku kompleksu netika saņemtas sūdzības, un līdz ar to nav arī veiktas pārbaudes. Viņš sacīja, ka pašvaldība ir pārskatījusi dokumentāciju, bet nav konstatētas nelikumības.
Erdogans ir atzinis, ka glābšanas darbi atsevišķās vietās nebija pietiekami ātri, tomēr aicinājis turkus neklausīties tajos, kas norāda, ka Turcijas prezidents politizē traģēdiju. Viņa valdība noliedz apsūdzības tīšā nolaidībā, un norāda, ka 98% sabrukušo ēku, tostarp Gaziantepas ēku komplekss, uzceltas pirms tās nākšanas pie varas.
Kritiķi savukārt norāda, ka valstij ir morāls, ja ne juridisks, pienākums pasargāt savus pilsoņus, neatkarīgi no ēku vecuma. Kad turki šovasar dosies pie vēlēšanu urnām, rezultāti parādīs, kuru kandidātu viņi uzskata par spējīgu pasargāt iedzīvotājus un mājas.
Lasiet arī: Zemestrīce Turcijā: upuri ieradās atveseļoties, bet nomira drupās
