Piektdien, 5.janvārī, Ziemeļkoreja izšāva vairāk nekā 200 artilērijas šāvienu netālu no strīdīgās jūras robežas ar Dienvidkoreju, vēlreiz saasinot saspīlējumu starp abām valstīm, un mudinot Dienvidkoreju veikt “atbilstošus” pasākumus, izmantojot kaujas uguņošanas mācības, ziņo Reuters.
Pirms Dienvidu militārie spēki raidīja kaujas šāviņu atbildi uz strīdīgo Ziemeļu robežlīniju, divu nomaļu Dienvidkorejas salu iedzīvotāji, pēc Dienvidu armijas norādēm, evakuējas uz bumbu patvertnēm.
Dienvidkorejas bruņotie spēki ziņoja, ka Ziemeļu apšaudes rezultātā neesot ne civiliedzīvotāju, ne militāro zaudējumus.
Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Šins Vonsiks (Shin Won-sik)
apšaudi raksturoja kā provokāciju, kas palielina spriedzi un apdraud mieru pussalā.
Ziemeļkorejas artilērijas šāviņi trāpījuši jūras robežas ziemeļu pusē, paziņoja Dienvidkorejas militārais pārstāvis, piebilstot, ka Dienvidkorejas bruņotie spēki sadarbībā ar ASV bruņotajiem spēkiem uzrauga Ziemeļkorejas kustību gar tās krastiem.
Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija sacīja, ka jūras spēku brigādes, reaģējot uz Ziemeļkorejas provokācijām, veica mācības, demonstrējot “pārliecinošu operatīvo reakciju”, iesaistot mehanizēto artilēriju un tankus.
Ķīna, kas ir Ziemeļkorejas galvenā politiskā sabiedrotā, ir mudinājusi abas puses uz atturību un aicinājusi atsākt dialogu.
Kā norāda Seulas universitātes starptautisko studiju profesors Leifs Ēriks Īslijs (Leif-Eric Easley), Ziemeļkorejas artilērijas apšaudes ziemas mācību laikā strīdīgajā jūras pierobežas zonā nav retums. Tomēr šis gads ir ievērojams ar to, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns publiski atteicās no izlīgšanas un atkalapvienošanās ar Dienvidkoreju, kuru Ziemeļkoreja tagad uzskata par ienaidnieci.
Ūdeņos netālu no strīdīgās Ziemeļu robežlīnijas ir notikušas nāvējošas sadursmes starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, tostarp kaujas ar karakuģiem un Dienvidkorejas korvetes nogremdēšana 2010.gadā, ko, kā tiek uzskatīts, negremdēja Ziemeļkorejas torpēda, kā rezultātā bojā gāja 46 jūrnieki.
Ziemeļkoreja pēdējās laikā ir brīdinājusi, ka situācija pussalā strauji tuvojas karam, jo ASV un Dienvidkorejas militārie spēki veicot bīstamus pasākumus. Uzbrukuma gadījumā abas Korejas ir solījušas militāru atbildi.
Novembrī Ziemeļi paziņoja, ka 2018.gadā parakstītā vienošanās, kuras mērķis bija mazināt spriedzi un novērst nejaušu karadarbības uzliesmojumu, vairs nav spēkā pēc tam, kad Dienvidi paziņoja, ka atsāks mācības pie robežas, saskaņā ar Reuters.
Lasiet arī: Ziemeļkorejas līderis dod rīkojumu militārajiem spēkiem paātrināt gatavošanos karam
