Turcijas parlamenta ārlietu komisija otrdien, 26.decembrī, pēc aptuveni četrām stundām ilgām debatēm apstiprināja Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO, lai par to balsotu parlamenta kopsapulcē, kas ir nozīmīgs solis Zviedrijai NATO paplašināšanās procesā pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās un ar drošību saistītām sarunām starp Turciju un Zviedriju, ziņo Reuters.
Paredzams, ka balsojums parlamenta kopsapulcē, lai Zviedrija varētu oficiāli kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, varētu notikt dažu nedēļu laikā, tiks pieņemts, un Tajips Erdogans (Tayyip Erdogan), visticamāk, parakstīs likumu, tādējādi noslēdzot procesu, kas ir saasinājis Ankaras attiecības ar sabiedrotajiem un pārbaudījis tās attiecības ar Rietumiem.
Komisijas vadītājs Fuats Oktajs (Fuat Oktay) brīdināja, ka lēmums parlamenta kopsapulcē netiks pieņemts tikpat ātri. Viņš paziņoja, ka parlamenta priekšsēdētājs paziņos, kad par to tiks lems parlamentā.
Erdogana AK partija, tās sabiedrotie nacionālisti MHP un galvenā opozīcijas partija CHP balsoja par ratifikāciju,
savukārt mazā islāmistu partija Felicity un labējā nacionālistu partija Iyi balsoja pret ratifikāciju, ziņo Reuters.
CHP likumdevējs un komisijas loceklis Oguzs Kaans Salici (Oguz Kaan Salici) aģentūrai Reuters norādīja, ka sagaidāms, ka visām partijām parlamenta kopsapulcē būs līdzīga nostāja.
Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Billstrēms (Tobias Billstrom) atzinīgi novērtēja lēmumu un pauda cerības pievienoties NATO.
Lai gan arī Ungārija vēl nav ratificējusi Zviedrijas iestāšanos, Turcija tiek uzskatīta par galveno šķērsli Zviedrijas dalībai NATO. Zviedrijas pievienošanās NATO tiek uzskatīta par būtisku, lai stiprinātu aizsardzību Baltijas jūras reģionā, raksta Reuters.
BNN jau ziņoja, ka Turcija iebilda pret Zviedrijas dalību NATO, jo uzskatīja, ka tā aizsargā tos, ko Turcija uzskata par teroristiem, kā arī bija uzlikusi ieroču tirdzniecības ierobežojumus.
Lasiet arī: Turcija atliek Zviedrijas NATO pieteikuma balsojumu
