Zviedrijas valdība cīnās ar lasītprasmes un rakstītprasmes līmeņa pazemināšanos, un pievērsusi pastiprinātu uzmanību tam, lai skolās atgrieztu mācīšanos no fiziskām grāmatām, un veicinātu rakstīšanu ar roku, raksta britu raidorganizācija BBC.
Tomēr analogu rīku atgriešana izpelnījusies kritiku no tehnoloģiju uzņēmumiem, skolotājiem un datorzinātniekiem, kuri paziņojuši, ka šāda pieeja ierobežos skolēnu nākotnes nodarbinātības iespējas un pat nodarīs kaitējumu valsts ekonomikai.
Vidusskolā Nackā, Stokholmas tuvumā, pēdējās klases skolēni kopā ar pēdējos gados retāk lietotiem piederumiem no somām izņem arī datorus. 18 gadus vecā Sofija pastāstīja, ka pēdējā laikā bieži no skolas mājup dodas ar jaunām grāmatām un uzdevumu lapām. Skolotāja esot sākusi drukāt visus tekstus, kas tiek izmantoti stundās, un matemātikā digitālā platforma nomainīta pret grāmatām. Šāda aina ir pretstatā Zviedrijas kā vienas no tehnoloģiskāko Eiropas nāciju tēlam.
Portatīvie datori par ierastu parādību Zviedrijas klasēs kļuva tūkstošgades pirmās desmitgades beigās un 2010.gadu sākumā. Saskaņā ar oficiālo statistiku, 2015.gadā ap 80% skolēnu valsts skolās jau bija pieejama sava digitālā ierīce. 2019.gadā pirmsskolas izglītības iestādēs tika ieviesta obligāta planšetdatoru izmantošana. Tā bija daļa no iepriekšējās, sociāldemokrātu vadītās valdības, misijas sagatavot pat mazākos bērnus arvien vairāk digitalizētai sadzīvei.
Pašlaik pie varas esošā labējā koalīcija skatās citā virzienā.
Liberālās partijas pārstāvis Jūars Forsels (Joar Forsell) norādīja, ka valdība cenšas pēc iespējas vairāk atbrīvoties no ekrāniem. Partijas līdere Simona Mohamsone (Simona Mohamsson) ir pašreizējā Zviedrijas izglītības ministre. Forsels piebilda, ka vecākajās klasēs digitālās ierīces varētu izmantot vairāk, bet mazākajiem bērniem ekrāni vispār neesot vajadzīgi.
Zviedrijas valdība izmanto saukli “no ekrāniem pie mapēm” (från skärm till pärm), un norādījusi, ka mācību stundas bez ekrāniem rada labākus apstākļus, lai bērni varētu koncentrēties, un attīstīt lasītprasmi un rakstītprasmi.
Kopš 2025.gada pirmsskolas izglītības iestādēm vairs netiek pieprasīta digitālo rīku izmantošana, un bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem, planšetes netiek dotas. Šogad spēkā stāsies aizliegums skolās izmantot mobilos telefonus.
Skolas jau atvēlējušas vairāk nekā 2,1 miljardus kronu (teju 200 000 eiro) jaunu mācību grāmatu iegādei.
Jaunais mācību plāns, kas balstīsies uz zināšanu apguvi no grāmatām, varētu būt gatavs 2028.gadā.
Forsels sacīja, ka īstu grāmatu lasīšana un rakstīšana uz īsta papīra ir labāka, ja ir vēlēšanās, lai bērni iegūst reālas zināšanas.
Pieejas maiņa izvēlēta pēc diskusijām ar pētniekiem, izglītības organizācijām, sabiedriskajām organizācijām un pašvaldībām. Karolinska institūta neirozinātniece Sisela Nutlija (Sissela Nutley) norādīja, ka palielinājusies izpratne par traucējumiem, ko klasēs rada tehnoloģijas. Viņa ir starp tiem cilvēkiem, ka cēla trauksmi par digitālo rīku lietošanu. Nutlija sacīja, ka skolēniem var pazemināties spēja koncentrēties, tāpat zinātniece norādīja uz arvien plašākajiem pētījumiem, kas liecina, ka lasīšana digitālajās ierīcēs apgrūtina teksta uztveri, un pastiprināta tehnoloģiju izmantošana var iespaidot jaunāko skolēnu smadzeņu attīstību.
valdība cer, ka atgriešanās pie tradicionālajām mācīšanas metodēm palīdzēs uzlabot Zviedrijas pozīcijas “Pisa” reitingos, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veidots apskats par skolēnu līmeni mācību pamatpriekšmetos. Savulaik Zviedrija bija reitingu līdere, bet rādītāji kritās 2012.gadā, un pēc īslaicīgiem uzlabojumiem radītāji matemātikā un lasītprasmē 2022.gadā atkal ievērojami pasliktinājās.
Lai gan Zviedrijas rādītāji joprojām ir mazliet virs vidējā OECD valstu līmeņa, 2022.gada reitings parādīja, ka teju ceturtdaļai 15 vai 16 gadus vecu skolēnu ir vāja lasītprasme un spēja izprast izlasīto. Forsels sacīja, ka zināms –
bērni, kas visu mācību procesu pavadījuši, izmantojot ierīces, starptautiskajos novērtējumos iepaliek aiz vienaudžiem.
OECD janvārī publicētājā ziņojumā par Zviedrijas izglītības sistēmu gan redzams arī tas, ka zviedru skolēni no ierīču izmantošanas gūst zināmu labumu. Tomēr ziņojumā izgaismota augsts ierīču radīts traucējumu skaits klasēs, secināts, ka plaša ierīču izmantošana matemātikas stundās korelē ar zemākiem rezultātiem.
OECD izglītības jomas direktors Andreass Šleihers (Andreas Schleicher) aicināja būt uzmanīgiem, piemērojot cēloņsakarību principu, tomēr norādīja, ka Zviedrijas salīdzinoši ekstrēmā pieeja digitālo rīku ieviešanai skolās, visdrīzāk, ietekmē rezultātus. Viņš sacīja, ka zviedri bez skaidra pedagoģiskā nolūka un bez skaidri noteiktiem mērķiem ielika klasēs lielu skaitu ierīču un tehnoloģiju.
Tikmēr Zviedrijā valdības stratēģija atgriezties pie grāmatām izraisījusi asas diskusijas uzņēmējdarbības vidē. Zviedrijas Izglītības tehnoloģiju nozares asociācijas ziņojums brīdina, ka analoga izglītība rada risku, ka skolēni nebūs pietiekami sagatavoti savam nākotnes darbam. Asociācijas izpilddirektore Jannija Jepesena (Jannie Jeppesen) sacīja, ka katram, kas uzsāk darba gaitas, nepieciešamas digitālā prasmes. Viņa atsaucās uz Eiropas Savienības ziņojumu, kurā teikts, ka drīzumā 90% darbu būs nepieciešamas digitālās prasmes.
Bažas rada arī jautājums par arvien plašāko mākslīgā intelekta pielietojumu. Zviedrijas valdība vēlas, lai vidusskolās tiktu ieviesti mācību priekšmeti, kuros skaidro mākslīgā intelekta izmantošanas priekšrocības un riskus. Kritiķi gan norādījuši, ka par mākslīgo intelektu būtu jāmāca arī mazāki skolēni.