Judins: Atbildības pastiprināšanai par pārkāpumiem ceļu satiksmē jābūt pamatotai faktos

Grozījumiem pastiprināt atbildību par pārkāpumiem ceļu satiksmē ir jābūt pamatotiem ar faktiem un datiem nevis saukļiem, akcentē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).

Politiķa ieraksts “Facebook.com” publicēts pēc satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) izteikumiem pēc Juridiskās komisijas lēmuma neatbalstīt Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu.

“Juridiskā komisija atbalsta pasākumus Ceļu satiksmes drošības veicināšanai un ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanai, tomēr uzskata, ka ierosinājumiem grozīt atsevišķus likuma pantus un pastiprināt atbildību par pārkāpumiem ir jābūt pamatotiem ar faktiem un datiem, nevis vispārīgu rakstura informāciju un saukļiem, kuriem nav tiešas saiknes ar iesniegtajiem priekšlikumiem,” akcentē Judins.

Komisijas vadītājs skaidro, ka Juridiskā komisija, izskatot priekšlikumus grozījumiem Ceļu satiksmes likumā (CSL), neatbalstīja satiksmes ministra ierosinājumu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 6 līdz 10 km/h paredzēt naudas sodu.

Šo priekšlikumu SM pārstāvji pamatoja ar lielo bojāgājušo skaitu uz ceļiem, 18 valstīs veikto pētījumu, kurā tika konstatēts, ka vairāki transportlīdzekļa vadītāji pārkāpj ātruma ierobežojumus. Tāpat SM pārstāvji savā skaidrojumā esot pieminējuši pat Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos, atzīmē “Jaunās vienotības” politiķis.

Judins norāda, ka komisijas sēdē priekšlikuma iesniedzēji tika aicināti sniegt informāciju par to, kā ātruma pārsniegšana 6-10 km/h robežās ietekmē ceļu satiksmes drošību,

cik bieži šādi pārkāpumi kļūst par iemesliem ceļu satiksmes negadījumiem, tajā skaitā, tādiem, kuros iet bojā vai ir ievainoti cilvēki.

“Priekšlikuma iesniedzēji šādu informāciju nesniedza,” atzīmēja Judins.

SM pārstāvji atkārtoti norādījuši, ka Latvijā ir liels bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos un ka liels ātrums rada lielu risku. Juridiskā komisija deputāti to neapšauba, tomēr uzskatīja, ka šī informācija nesatur faktus, kas apstiprinātu nepieciešamību veikt ministrijas piedāvātos grozījumus.

Judins norāda, ka, nesaņemot informāciju no SM pārstāvjiem, kas attiecās uz iesniegto priekšlikumu, Juridiskā komisija lūdza Valsts policiju (VP) sniegt statistikas datus par ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu un to korelāciju ar ātruma pārsniegšanu. Atbilstoši VP datiem, ātruma pārsniegšana 2023.gadā ir konstatēta 10% gadījumos, 2022.gadā – 8%.

“Turpinot diskusiju, aicinājām SM apkopot un analizēt pieejamo informāciju (tiesas spriedumi, prokuroru priekšraksti par sodu, Sodu reģistra datus) par citu ceļu satiksmes negadījumu saikni ar ātruma pārsniegšanu,” mudina Juridiskās komisijas vadītājs.

Kā ziņots, satiksmes ministrs Briškens kritizējis Juridiskās komisijas lēmumu pagaidām neatbalstīt SM priekšlikumu piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par atļautā ātruma pārkāpšanu no 6-10 km/h.

Briškens ierakstā tviterī norādījis, ka SM priekšlikums bija piemērot brīdinājumu par atļautā ātruma pārkāpšanu līdz pieciem km/h, savukārt no sešiem līdz desmit km/h pārsniegšanu – sodu līdz desmit eiro.

“Es saprotu, ka neviena tehnoloģija nespēj perfekti izmērīt ātrumu un ka vienmēr būs robežgadījumi, kur kādu nepamatoti soda par desmit eiro. Bet šis ir kārtējais gadījums, kur valsts iestrēgst bezdarbībā, jo par svarīgāku uzskata perfektu, nevis vismaz strādājošu un reālu risinājumu,” papildina Briškens.

Viņš norāda, ka nevis obligāti soda lielums, bet gan biežums izmaina vadītāju uzvedību uz ceļa, papildinot, ka bieži un mazi sodi ir kaitinoši, un tāpēc tie arī strādā.

“Mēs izglābtu 20 dzīvības gadā, ja vidējais ātrums uz ceļiem samazinātos par tikai diviem km/h. Politiķiem jāspēj pieņemt arī nepopulāri lēmumi, un patiesība ir šāda – ātruma pārsniegšana nogalina. Biežāki un bargāki sodi izglābj dzīvības,” uzsver Briškens, paužot nožēlu, ka Juridiskā komisija tam neesot priekritusi.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka pat desmit kilometru stundā starpība varot būt dzīvības un nāves jautājums, piebilstot, ka jau pašlaik ir paredzēti līdzekļi, lai līdz 2025.gadam trīskāršotu vidējā ātruma radaru skaitu, kā arī to klātbūtne samazina ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaitu par veseliem 64%, un plašāka sodu piemērošana tikai uzlabotu šo statistiku.

“Aicinu komisiju atvērt septītās klases fizikas mācību grāmatu un novērtēt, cik ļoti divtonnīga ķermeņa kinētisko enerģiju ietekmē ātruma atšķirība,” uzsver Briškens. Vienlaikus viņš atzīmē, ka situācija gadiem ilgi nav uzlabojusies, papildinot, ka nav laika juridiskam perfekcionismam.

Lasiet arī: Kur tie atradīsies? Latvijā plānots ierīkot vēl 17 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas