bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 16.12.2017 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

Vai mājsaimniecības beidzot sāk ticēt straujākai ekonomikas izaugsmei?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mārtiņš Kazāks

«Augošs pieprasījums Latvijas eksporta tirgos kopā ar Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdi un tādējādi lielāku investīciju aktivitāti šogad un nākamgad virzīs Latvijas ekonomikas izaugsmi un veidos jaunas darba vietas,» BNN savu komentāru sniedz Swedbank pārstāvji. 

Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzsver, ka uzņēmumu noskaņojums Latvijā ir stabils un uzlabojas. Ekonomists pamato ar to, ka uzņēmumu kreditēšana lēnām uzņem apgriezienus, kas liecina par investīciju aktivitātes uzlabošanos. «Mājsaimniecību noskaņojums arī rāpjas augšup, bet to uzvedība vēl arvien ir diezgan piesardzīga. Ir iesākusies sen gaidītā nodokļu diskusija, kas var paaugstināt Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu,» Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Tomēr tās iznākums būs atkarīgs no pārdomātas un konsekventas komunikācijas, kas līdz šim ir bijusi vāja un saraustīta, prognozē Kazāks.  

Riski saglabājas, bet pasaules ekonomika aug

«Pasaules ekonomika jau kādu laiku nav jutusies tik labi, kā šobrīd – izaugsme ir solīda un uzņēmumu un mājsaimniecību aptaujas liecina par gana optimistisku noskaņojumu un izaugsmes turpināšanos. Pēdējie mēneši populismam nav bijuši pārāk veiksmīgi – populisti neplūca uzvaras laurus ne vēlēšanās Nīderlandē, ne Bulgārijā. Tomēr atviegloti uzelpot būtu pāragri, jo riski nav izgaisuši,» skaidro ekonomists.

Viņi uzsver, ka joprojām nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt vēlēšanas Francijā un Itālijā. Neziņa par Amerikas Savienotās Valsts prezidenta īstenoto politiku un tās ietekmi uz starptautisko tirdzniecību un ģeopolitisko situāciju saglabājas.

«Tomēr pēc neveiksmes ar veselības aprūpes reformu finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par Trampa spējām ātri īstenot priekšvēlēšanu solījumus, arī attiecībā uz izaugsmi stimulējošu fiskālo politiku. Apvienotā Karaliste (AK) ir iekustinājusi Brexit procesu, un drīzumā sāksies sarunas par tirdzniecības režīmu starp Eiropas Savienību (ES) un AK, kas rādīs, cik sāpīga varētu būt Brexit ietekme,» savu prognozi turpina skaidrot Kazāks.

Ekonomists skaidro, ka pagaidām Latvijas eksporta datos referenduma negatīvā ietekme vēl neparādās. Tieši pretēji – neskatoties uz mārciņas vērtības kritumu, Latvijas preču eksporta vērtība uz AK pērn pieauga. Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas turpina augt, kas paver labas iespējas mūsu eksportētājiem. «Ekonomikas izaugsme eiro zonā šogad un nākamgad saglabāsies ap 1,7%, un to vēl arvien balstīt līdzēs Eiropas Centrālā bankas (ECB) stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes,» norāda bankas pārstāvis. 

Kazāks prognozē, ka līdz ar finanšu krīzes negatīvo efektu mazināšanos un inflācijas atgriešanos pakāpeniski mazināsies monetārās politikas atbalsts. «Federālo Rezervju sistēma (FRS) turpina celt bāzes likmes, un mēs sagaidām, ka šogad FRS par 25 bāzes punktiem paaugstinās bāzes likmes intervālu vēl divas reizes un divas reizes nākamajā gadā. Ja Eiropā nebūs ļoti negatīvu politisku pavērsienu un eiro zonas ekonomika turpinās augt atbilstoši ieskicētajam scenārijam, tad ECB varētu sākt pakāpeniski mazināt aktīvu iegādes apjomus (kvantitatīvo mīkstināšanu) nākamā gada sākumā,» turpina prognozēt Kazāks.

Savukārt nākamā gada otrajā pusē tā varētu pakāpeniski sākt celt noguldījumu likmi un gada beigās jau, iespējams, celt refinansēšanas operāciju likmi, kas nozīmē, ka trīs mēnešu EURIBOR likme varētu pietuvoties nullei nākamā gada beigās.

Vai Latvijā mājsaimniecības beidzot sāk ticēt straujākai ekonomikas izaugsmei?

Aizvadītais gads statistikas datos izskatās labāk, nekā iepriekš ziņots. Iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn auga par 2%, kas ir diezgan labi, ņemot vērā ar ES fondu programmu kavēšanos saistīto investīciju kritumu un krīzi būvniecībā. Turklāt kritisko punktu investīcijās esam jau pārvarējuši, norāda Kazāks.

Ekonomists skaidro, ka investīciju izaugsme ceturkšņa griezumā atgriezās nelielos plusos jau pērnā gada rudenī. «Šogad izskatās, ka ES fondu projektu īstenošana ir raitāka nekā pērn, bet tomēr turpina nedaudz atpalikt no plāna. Sagaidām, ka fondu pozitīvā ietekme uz darba tirgu un investīcijām pastiprināsies līdz ar aktīvākas būvniecības sezonas sākumu,» lēš bankas pārstāvis. 

Viņš turpina skaidrot, ka uzņēmumu noskaņojuma rādītāji kopumā ir diezgan labi vai pamazām uzlabojas. Visstraujākais kāpums vērojams būvnieku noskaņojumā, kas liecina, ka ES fondi jau ir saredzami. «Apgriezienus sāk uzņemt uzņēmumu kreditēšana. Šī gada pirmajos divos mēnešos banku kredītportfelis uzņēmumiem palielinājās jau vidēji par 2,7%. Aktīvākas privātā un publiskā sektora investīcijas šogad izvilks no krīzes būvniecību un veicinās jaunu darba vietu radīšanu». 

Swedbank Latvija galvenais ekonomists prognozē, ka Eiropā izaugsme būs mazliet augstāka, nekā gaidīts, un attiecīgi augstāks būs ārējais pieprasījums, kas pavērs vairāk iespēju mūsu eksportētājiem un veicinās jaunu darba vietu rašanos eksporta nozarēs.

«Bezdarba līmenis atsāks sarukt straujāk, un jau 2018.gadā vidēji tas noslīdēs tuvu pie 7,5%. Silstošais darba tirgus un krītošais iedzīvotāju skaits uzturēs spiedienu uz algām, kas augs spējāk nekā pērn – par aptuveni 6-7% šogad un nākamgad. Inflācija ir atgriezusies, tāpēc iedzīvotāju pirktspēja augs lēnāk nekā algas. Cenu pieaugums šajā un nākamajā gadā sasniegs 2,2-2,5%,» komentē ekonomists. 

Kazāks prognozē, ka kāpjošās darba spēka izmaksas arvien vairāk spiedīs uz uzņēmumu peļņas maržām un apdraudēs konkurētspēju. «Uzņēmējiem ir būtiski izmantot šo laiku, kad aizņemties ir lēti, jo procentu likmes vēl ir vēsturiski zemā līmenī, un investēt ražīgumā. Pie tam inflācijas atgriešanās aizņemšanos padara izdevīgāku, jo reālās likmes ir vēl zemākas. Izskatās, ka arī mājsaimniecības sāk pamazām ticēt ekonomikas izaugsmei,» norāda bankā. 

Ekonomists turpina norādīt, ka silstošais darba tirgus un augošās algas ir labas ziņas mājsaimniecībām. Aptaujas rāda, ka to noskaņojums palēnām atgūstas no straujā krituma pērnā gada nogalē. «Tam vajadzētu pozitīvi ietekmēt mājsaimniecību vēlmi tērēt un aizņemties, kas šobrīd ir pārlieku piesardzīga. Banku kredītportfelis mājsaimniecībām joprojām sarūk, tomēr krituma tempi samazinās, un tendences rāda, ka portfelis varētu atsākt augt jau šī gada beigās vai nākamā gada sākumā.»

Savukārt mājsaimniecību noguldījumi turpina pieaugt par aptuveni 7-9%. Inflācijas atgriešanās nāk par sliktu krājējiem, jo tā apēd daļu no uzkrātās naudas vērtības. Tāpēc krājējiem būs jākrāj gudrāk un jāinvestē, piemēram, savās prasmēs vai mājokļa iegādē, norāda eksperts. 

«Gaidāmā investīciju aktivitātes uzlabošanās, stabili augošs mājsaimniecību patēriņš un eksporta kāpums palīdzēs IKP izaugsmes tempam pieņemties spēkā. Šogad un nākamgad ekonomika augs par 33.5%. Bet Latvija noteikti var labāk. Šogad ir iesākusies sen gaidītā diskusija par nodokļu reformu, kas, ja saprātīgi ieviesta, palielinās ekonomikas izaugsmes potenciālu,» pauž ekonomists. 

Viņš uzsver, ka diemžēl līdz šim komunikācija ir bijusi diezgan vāja un saraustīta. «Ja tā turpināsies, tad labi domātā reforma var negūt pietiekamu sabiedrības atbalstu un netikt īstenota, kas būtu solis atpakaļ. Atpakaļgaitā vai uz vietas stāvot, Eiropu nepanāksim».

Ref:224.000.103.857


Pievienot komentāru

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.