Pieaugošā Euribor likme un bezdarba līmeņa kāpums varētu nozīmēt, ka bankas izsniedz mazāk aizdevumu, tomēr Swedbank vadītājs Igaunijā norāda, ka situācija ir stabila, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Swedbank Igaunijas atzara vadītājs Olavi Leps (Olavi Lepp) pastāstīja, ka par spīti augstākai Euribor likmei un no tās izrietošajam aizdevumu maksas pieaugumam, nav novērojams, ka Swedbank klientiem būtu grūtības veikt maksājums, un par panikas pazīmēm vispār nav runas.
Leps norādīja: «Viss ir ļoti mierīgi. Kamēr vien bezdarba līmenis saglabāsies normas robežās, cilvēki turpinās pildīt savas finansiālās saistības. Tādēļ es šodien vilcinātos runāt par jebkādu paniku. Klienti pat neprasa kredītbrīvdienas. Nav parādu un nav arī iesniegumu atlikt maksājumu. Mēs gan esam pamanījuši, ka pēdējo sešu nedēļu laikā samazinājies pieteikumu skaits jauniem aizdevumiem, bet kolēģi ziņo, ka šonedēļ aktivitāte mazliet pieaugusi.» Viņš norādīja, ka jebkurš pieteikums tiek uzmanīgi izskatīts un banka rūpīgi izvērtē kredītņēmēja maksātspēju. Pēc Lepa teiktā, sabiedrībā ir tendence pārvērtēt greznu un dārgu dzīvokļu nozīmi tirgū, un lielākā daļa darījumu skar īpašumus, kas jau ir otrreizējā tirgū.
Bankas vadītājs minēja, ka arī izmaiņas nekustamā īpašuma tirgū nav tik ievērojamas, kā iepriekš prognozējuši mediji, tomēr attīstītāji, kas aizņēmušies lielas summas, varētu negūt cerēto peļņu.
Viņš piebilda, ka Skandināvijā novēro cenu kritumu par 10% un tiek ziņots pat par 20% kritumu.
Igaunijā nav noticis izteikts bezdarba pieaugums, un tas atstāj ietekmi uz algām. «Attiecībā uz algām ir jūtams spiediens. Nodarbinātība ir laba. Bezdarba līmenis ir mazliet audzis, par 5000 bezdarbniekiem kopš rudens, un tagad kopējais bezdarbnieku skaits ir sasniedzis 50 tūkstošus. Tas joprojām ir neliels, un nodarbināti ir 600 tūkstoši personu. Spiediens uz darba devējiem samazināsies, kad darba tirgū būs vairāk brīvu roku,» sacīja Leps.
Lai gan kopumā optimistiski noskaņots, bankas vadītājs tomēr norādīja, ka atsevišķās nozarēs ir pamats bažām, piemēram, mežistrādes nozarē. Viņš teica: «Pārstrādes rūpniecība ir nozīmīga eksportam, un mums par to jāparūpējas. Ja runājam par atsevišķām tās daļām, kokrūpniecību un mežistrādi, tās eksporta apjoms novembrī samazinājās par 12%. Kokrūpniecības nozares ražošanas apjoms gada laikā samazinājies par 22%. Uzņēmumiem ir jāpielāgojas mazākam apjomam, kas nozīmē, ka vajag mazāk darbinieku. Tur pamazām veidojas lavīna.»
Lasiet arī: Igaunijā būvniecības izmaksas samazinās, bet pārlieka optimisma nav
