Ukrainas austrumos turpinās smagas cīņas, un Krievija kārtējo reizi apšaudījusi vairākas pilsētas, Hersonā nogalinot trīs cilvēkus, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdienas, 29.janvāra, uzrunā sacīja, ka situācija Doņeckā ir grūta un ir nepieciešamas ātrākas ieroču piegādes. Rietumvalstis pagājušajā nedēļā vienojās par tanku piegādi Kijivai. Zelenskis sacīja: «Situācija ir ļoti smaga. Bahmuta, Vuhledara un citas apdzīvotās vietas Doņeckā cieš no nepārtraukiem Krieivjas uzbrukumiem. Krievija vēlas, lai karš turpinās un grib novājināt mūsu spēkus. Tāpēc mums vajag ieročus. Mums ir jāpaātrina notikumi, jāpaātrina piegādes un jāatrod Ukrainai jauni ieroči.»
29.janvāra triecieni pa Hersonu skāra skolu un slimnīcu, trīs cilvēki nogalināti un vēl seši ievainoti.
Krievijas spēki ieņēma Hersonu uzreiz pēc invāzijas sākuma, un turēja pilsētu savā kontrolē līdz novembrim, kad to atguva Ukrainas armija. Kopš novembra Krievija regulāri apšauda Hersonu no pozīcijām Dņepras pretējā krastā. Krievija arī nogalinājusi vienu sievieti, raķetei ietriecoties dzīvojamajā ēkā Harkivā.
Krievija savukārt apsūdzējusi Ukrainu tīšā slimnīcas apšaudīšanā Krievijas kontrolētajā Ukrainas austrumdaļā, kā rezultātā bojā gājuši 14 cilvēki. Ukraina nav komentējusi šīs apsūdzības.
Ukrainas pulkvedis un militārais analītiķis Mikola Salamahs Radio NV pastāstīja, ka Krievija rīko uzbrukuma viļņus Vuhledarai: «No šīs vietas mēs kontrolējam praktiski visu dzelzceļa sistēmu, ko Krievija izmantoja loģistikai… Pilsēta ir iekšzemē un tai ir izveidota īpaši spēcīga aizsardzība. Šeit atkārtojas Bahmutas scenārijs – Ukrainas armija iznīcina vienu krievu karavīru vilni pēc otra.»
Pēc vairākas nedēļas ilgām diskusijām rietumvalstis ir vienojušās par tanku piegādi Ukrainai, un kopumā vairākas valstis apņēmušās Ukrainai nodot 321 tanku, tomēr to nonākšana kaujas laukā var prasīt vairākus mēnešus. Ukraina vēlas saņemt tankus pēc iespējas ātrāk, jo tiek uzskatīts, ka pavasarī plānots jauns uzbrukumu vilnis.
Vācijas ierožu ražotājs Rheinmetall gatavojas palielināt ražošanas apjomu, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības, un pieļauj iespēj sākt ražot HIMARS arī Vācijā. Šobrīd šis raķešu sistēmas tiek ražotas ASV, un ir bijušas nopietns atbalsts ukraiņu centienos aizsargāt valsti. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) apmeklējis Dienvidkoreju un aicinājis pastiprināt militāro palīdzību Ukrainai.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs savukārt paziņojis, ka Krievijai nav nekādas jēgas sarunām ar Kijivu vai tās rietumu pavēlniekiem, kopš ASV nolēmusi piegādāt tankus. Tomēr zināms, Kremlis ir atvērts saziņai ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz). Viņš Berlīnes laikrakstam Tagesspiegel sacījis, ka atkal runās ar Putinu, jo tas ir nepieciešams:
«Izvest armiju no Ukrainas, lai beigtu šo bezjēdzīgo karu, kas jau ir prasījis simtiem tūkstošus dzīvību, ir Putina pienākums.»
Zelenskis tikmēr informējis, ka nosūtījis vēstuli Francijas prezidentam Emanuelam Makronam. Tādējādi Ukrainas prezidents turpina uzsvērt, ka Krievijas sportisti nedrīkst piedalīties 2024.gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē. Atļauja agresora sportistiem startēt būtu demonstrācija, ka terorisms tiek akceptēts, norādīja Zelenskis. Starptautiskā Olimpiskā komiteja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka uzklausījusi Āzijas Olimpiskās komitejas lūgumu ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem sacensties Āzijā.
Lasiet arī: Karš Ukrainā: agresors spēcīgi apšauda Ukrainas pilsētas
