Vismaz 11 cilvēki gājuši bojā smagajās apšaudēs, ko Krievija vērsusi pret Ukrainas pilsētām pēc tam, kad izziņotas Rietumvalstu tanku piegādes, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Ceturtdien, 26.janvārī, visā Ukrainas teritorijā tika izziņota gaisa trauksme. Kijivā iedzīvotāji meklēja patvērumu metro tuneļos. Netālu no Kijivas vietējā iedzīvotāja norādīja, ka neskarta nav palikusi neviena telpa, trieciens ir iznīcinājis visu: «Bija ārkārtīgi skaļš trieciens, kas lika man palēkties. Es biju guļamistabā… Mani glāba tikai tas, ka guļamistaba ir mājas otrā pusē.»
Krievijas spēki izmantojuši tankus un artilēriju, lai apšaudītu vairāk nekā 60 pilsētas Čerņihivas un Sumi apgabalos, Harkivas apgabalā un Bahmutas un Adijivkas apkārtnēs. Ukrainas armija ziņo, ka pārtvērusi 47 no 59 Krievijas raidītajām raķetēm, un krievu armija arī izdarījusi 37 triecienus no gaisa, 17 no tiem – izmantojot Irānā ražotus lidrobotus. Visi lidroboti notriekti. Ārkārtas dienestu pārstāvis informēja, ka bojā gājuši 11 cilvēki, un vēl 11 ievainoti. Bojātas vismaz 35 ēkas.
Japāna piektdien, 27.janvārī, kā atbildi uz Krievijas triecieniem pastiprinājusi sankcijas pret agresoru.
Krievijas triecieni ir reakcija uz Rietumvalstu paziņojumu, ka Ukrainai tiks piegādāti tanki. Arī iepriekš Krievija uz zaudējumiem un neveiksmēm atbildējusi ar masveidīgiem uzbrukumiem no gaisa, kas atstāja tumsā un bez apkures miljoniem cilvēku. Šoreiz rīcība bijusi tāda pati, un Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals norādīja, ka Krievija uzbrukusi energostacijām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja: «Šodien sasaucu ārkārtas sapulci par situāciju energoapgādē – par piegādes pārrāvumiem un atjaunošanas darbiem pēc teroristu triecieniem.»
Tikmēr Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA), kuras pārstāviji pagājušajā nedēļā apmeklēja Ukrainu, ziņojusi par spēcīgiem sprādzieniem Zaporižjas atomelektrostacijas apkārtnē, un aicinājusi nodrošināt drošības zonu ap AES. Rosenergoatom pārstāvis Renats Karča savukārt paziņojis, ka šādiem komentāriem nav nekāda pamatojuma un tā esot provkācija. Rosenergoatom ir uzņēmums, kas pārvalda Krievijas AES.
Pēc apstiprinājuma, ka Rietumi piegādās Ukrainai tankus, Kremlis paziņojis, ka tas nozīmē ASV un Eiropas tiešu iesaisti karā. Savukārt Ukraina aicina tai piešķirt arī iznīcinātājus.
Krievijas raidītās raķetes nodarījušas postījumus arī Odesas energoinfrastuktūrai. UNESCO 25.janvārī piešķīra Odesai apdraudētā kultūras mantojuma vietas statusu. Krievijas uzbrukuma laikā pilsētā bija ieradusies Francijas ārlietu ministre Katerīna Kolonna (Catherine Colonna), un viņa sacīja:
«Tas, ko mēs šodien redzējām, šie triecieni Ukrainas civilajai infrastruktūrai, nav karš, tie ir kara noziegumi.»
ASV 26.janvārī pasludināja Krievijas algotņus Vāgnera grupu par starptautisku noziedzīgo organizāciju, un iesaldēja tās līdzekļus.
Krievija kopš kara sākuma ir mainījusi publisko nostāju, un sākotnējos paziņojumus par nacisma iznīcināšanu Ukrainā nomainījusi retorika par cīņu pret agresīvo NATO paplašināšanās politiku. Kijivas domnīcas Razumkova centrs militārais analītiķis Mikola Sunhurovskis norādīja, ka Krievija tādējādi cenšas sagatavot tautu lielākiem upuriem. Krievijai nāksies koncentrēt ekonomiku uz kara finansēšanu, un iespējams, ka Krievijā tiks izsludināti kara laika likumi.
Lasiet arī: Krievija nosoda tanku piegādes; Ukrainas spēki pamet Soledaru
