Kamēr rietumvalstis piegādā Ukrainai bruņojumu, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orban) lūkojas pretējā virzienā un apšauba Ukrainas suverenitāti, raksta Politico.
Ungārijas premjerministrs apšauba Ukrainas dzīvotspēju un tiesības uz neatkarību laikā, kamēr Eiropas valstu galvaspilsētās plīvo Ukrainas karogi, un palīgā tiek sūtīti rietumu tanki. Budapeštas ielās redzami plakāti, kas aicina iestāties pret sankcijām, un Ungārijas Valsts opera iestudē Sergeja Prokofjeva operu «Karš un miers». Orbāns nesen paziņojis eklektiskai ārvalstu konservatīvo politiķu grupai, ka Krievijai ir izdevies pārvērst Ukrainu par nevadāmu graustu.
Orbāns paziņojis, ka Ukraina tagad ir Afganistāna, Vladimirs Putins nezaudēšot un norādīja, ka Ukraina šobrīd esot valsts bez vadības un satura. Šis vēstījums ir pilnīgi pretējs tam, kāds dominē Eiropas Savienībā un NATO. Tās pagājušajā nedēļā nolēma piegādāt Ukrainai tankus, un šis lēmums ir palielinājis spriedzi Ungārijas un Ukrainas starpā.
Orbāna piezīmes izsaukušas dusmas Ukrainas amatpersonās, un ziņots, ka uz sarunu tiks izsaukts Ungārijas vēstnieks Ukrainā.
Budapeštā uzskata, ka Orbāna pieeja daļēji ir politisks gājiens, lai novērstu uzmanību no Ungārijas ekonomiskajām problēmām un piesaistītu nacionālistiski noskaņotus vēlētājus. Tomēr tas nav viss. Politikas eksperti uzskata, ka Orbāna pozīcija ir kas vairāk par īstermiņa politiskajiem mērķiem – Orbāns arī vēlas ilgtermiņā uzturēt labas attiecības ar Kremli.
Lai kādi arī būtu Orbāna mērķi, viņa rīcība parāda arvien pieaugošo plaisu starp Ungārijas politiku un pārējām Eiropas Savienības un NATO valstīm. ASV vēstnieks Ungārijā Deivids Presmans (David Pressman) sacīja: «Ugārijas valdības līderi bieži runā par mieru, bet, no sankciju nosodīšanas līdz krievu «pamiera» piedāvājumu atbalstīšanai, viņi turpina atbalstīt Putina veidoto politiku.» Presmans paziņojumā norādīja, ka Vašingtona pievienojas aicinājumam uz mieru, tomēr tas jāadresē Vladimiram Putinam, un piebilda, ka ASV turpinās izlēmīgi atbalstīt upurus.
Kamēr vairums rietumu sabiedroto pārkāpj līnijas, ko paši noteikuši, un sniedz arvien lielāku militāro atbalstu Ukrainai, Ungārija arvien stingrāk uzstāj, ka Kijivai ir jāpārstāj pretoties. Orbāns valsts radio 27.janvārī sacīja: «Mūsu cilvēcība un morāles izjūta pieprasa, lai mēs darītu visu, kas iespējams, lai apstādinātu frontes līnijas kustību, un lai varētu noteikt pamieru un sākt miera sarunas.»
Eksperti skaidro, ka Orbāns nav noskaņots pret ukraiņiem.
Viņa retorika ir vienkāršs mēģinājums sēdēt uz diviem krēsliem vienlaicīgi un turklāt iegūt arī politiskos punktus mājās.
Premjerministrs ir pavadījis gadus, cenšoties veidot dubultu ārpolitiku. No vienas puses, viņš centies panākt, lai Ungārija baudītu visas Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts priekšrocības; no otras puses – Orbāns ir veidojis izdevīgas attiecības ar Maskavu, Pekinu un citiem autoritāriem režīmiem. Kad Krievija, ar kuru Orbāns cenšas draudzēties, iebruka Ukrainā, viņš nosodīja iebrukumu, bet neatteicās no draudzīgās attieksmes pret Krieviju.
Ungārija turpina attīstīt atomelektrostacijas projektu ar Krievijas uzņēmumu Rosenergatom, un tās amatpersonas turpina doties vizītēs uz Krieviju, lai pārrunātu enerģētikas darījumus. Ungārija ir atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm, un, kamēr citas valstis pērn centās šo atkarību mazināt, Orbāna valdība slēdza ar Krieviju arvien jaunus līgumus. Lai gan Budapešta apstiprināja Eiropas Savienības sankcijas, tā centusies mazināt to apjomu.
Mājās Orbāns rīko plašas akcijas pret sankcijām, un vaino Briseli Ungārijas ekonomiskajās problēmās.
Ungārijias un Ukrainas problemātiskajām attiecībām ir gana sena vēsture, galvenokārt ungāru valodā runājošo Rietumukrainas iedzīvotāju tiesību dēļ. Orbāna nostāja kopš kara sākuma, nemaz nerunājot par viņa pēdējām piezīmēm, ir tikai palielinājusi spriedzi.
Ukrainas premjerministra vietniece Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Ivana Klimpuša-Cincadze, atbildod uz jautājumu par Orbāna komentāriem, sacīja, ka tā diemžēl pilnīgi noteikti ir Krievijas retorika. Viņa piebilda, ka Ungārija jau sen ir brīvības ienaidniece, un pauda izbrīnu, ka ne Eiropas Savienība, ne NATO uz to nav reaģējusi.
Orbāna kritiķi Ungārijas parlamentā distancējušies no viņa izteikumiem, un norādījuši, ka premjerministra teiktais neatspoguļo visu ungāru viedokli. Ungārijas parlaments nav sniedzis komentārus, savukārt Ungārijas Ārlietu ministrija norāda, ka valdību vada labi nolūki. Reaģējot uz Ungārijas vēstnieka Ukrainā izsaukšanu, ministrija norādīja, ka karš noved pie daudzām nāvēm, un pārvērš Ukrainu postažā:
«Tādēļ Ungārija vēlas mieru un tūlītēju uguns pārtraukšanu tā vietā, lai piegādātu ieročus.»
Eiropas Universitātes Institūta pētniece norādīja, ka Orbāna retoriku daļēji var saistīt ar pārrēķināšanos par kara iznākumu: «Valdība cerēja uz ātru konflikta izbeigšanos, un cerēja, ka Ungārija būs ieguvēja, saglabājot labas attiecības ar Krieviju. Acīmredzot bija cerība, ka Ungārija varētu kļūt par sava veida tiltu starp Krieviju un pārējo Eiropu, un gūt no tā labumu.» Viņa piebilda, ka tagad ir redzams, ka tā nenotiks.
Sarunās ar citu valstu konservatīvajiem politiķiem Orbāns devis mājienus uz to, ka arī citi politiķi ir vienisprātis ar viņu, tikai baidās to pateikt skaļi. «Vācieši cieš, jo zina, kas ir viņu valsts interesēs, bet viņiem nav iespējas to pateikt,» paziņojis Orbāns.
Tiek uzskatīts, ka ir vēl kāds iemesls Orbāna skaļajai rietumu kritizēšanai. Uzņēmēji, kas ir tuvi valdošajai partijai, joprojām gūst labumu no ekonimiskās saiknes ar Maskavu, un tādēļ Orbāns cenšas nostiprināt savu sankciju pretinieka tēlu.
Lasiet arī: Horvātijas prezidents: Krima vairs nekad nebūs Ukraina
