Saeima ceturtdien, 2.februārī, – ar 68 balsīm par, 6 balsīm pret un 15 deputātiem nebalsojot – Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājas amatā ievēlēja bijušo Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāju Kristīni Saulīti.
Sabiedriskā darbiniece līdz šim bija zināma tieši kā šīs diasporas organizācijas priekšsēdētāja (2018.–2021. gads, būdama Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē – LAAJ – prezidija vadītāja). Darbojusies kā LAAJ priekšsēde un PBLA valdes locekle kopš 2015. gada. Bijusi Melburnas latviešu draudzes priekšniece 2013.–2014. gadā. Dzimusi Lestenē, Latvijā. Spēlējusi Austrālijas latviešu teātrī un dziedājusi korī Daina, ziņo vietējais laikraksts Latvietis.
«Saulīte beigusi Melburnas Biznesa skolas vadības klasi un ieguvusi stipendiju Hārvarda Biznesa skolas [Sidnejas nodaļā] vadības un stratēģijas diploma iegūšanai.
Viņas darbs vienmēr ir bijis saistīts ar cilvēkiem, vadot darbinieku komandas, kā arī palīdzot cilvēkiem individuālajā izaugsmē.
Brīvā laika intereses Kristīnei ir mūzika, literatūra, politika, māksla, bizness, kā arī labdarība,» vēsta šis diasporas izdevums. Savukārt patlaban viņa studē Rīgas Juridiskajā koledžā. Saulīte ir strādājusi vadošos amatos «starptautiskos privātos uzņēmumos» – Austrālijas santehnikas ražotājā Rogerseller Myhill un Taizemes IT uzņēmumā CDG Group.
Pret Saulītes apstiprināšanu balsoja Latvija pirmā vietā deputāti, starp nebalsojušiem lielākā daļa bija no ZZS frakcijas. Tāpat parlaments amatā ievēlēja septiņus CVK locekļus – Aldi Austeru (P), Ringoldu Balodi (LPV), Ritvaru Eglāju (NA), Dzintru Kusiņu (ZZS), Katarinu Ogorodņiku (S!), Sanitu Stelpi-Segliņu (JV) un Baibu Veisu (AS). Par balsoja 89 deputāti, nebalsojumā nepiedalījās trīs.
Jau piektdien, 3.februārī, paredzēta jaunievēlētās CVK pirmā sēde, kurā no tās locekļu vidus tiks ievēlēts priekšsēdētājas vietnieks un sekretārs.
Iepriekš Saulītes un pārējo CVK locekļu kandidatūras guva atbalstu arī Saeimas Juridiskajā komisijā. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins atzīmēja, ka kandidāti ir izrādījuši gatavību risināt ar vēlēšanu procesu saistītos izaicinājumus, turklāt daļai no viņiem jau ir pieredze CVK darbā.
Likums Par Centrālo vēlēšanu komisiju nosaka, ka Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc sanākšanas izveido Centrālo vēlēšanu komisiju kā pastāvīgi darbojošos valsts institūciju. CVK sastāvā ir deviņi locekļi, priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli – Augstākā tiesa savā plēnumā no tiesnešu vidus. Par to pērn 12.decembrī atkārtoti ievēlēta Senāta Civillietu departamenta senatore Marika Senkāne.
Jau ziņojām, ka iepriekšējā iestādes vadītāja Kristīne Bērziņa pērnā gada novembrī amatu atstāja pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzsāktā kriminālprocesa – saistībā ar CVK organizēto programmatūras iepirkumu 2021.gadā.
Lasiet arī: CVK līgumos ar SIA SOAAR izkrāpti ap 40 tūkstoši eiro, pieļauj KNAB
