Polijai jāpieliek punkts ilgstošajiem strīdiem ar Eiropas Savienību (ES) par tiesiskuma principu ievērošanu valstī, lai varētu saņemt līdzekļus no tās fondiem, raksta Politico.
Lai sasniegtu Eiropas Komisijas (EK) noteiktos mērķus, Polijas parlamentam tuvākajā laikā jāveic balsojums par izmaiņām tieslietu likumdošanā, kas atcels dažas no iepriekš izsludinātajām reformām. Tikai pēc tam Polija varēs sākt izmantot 36 miljardus lielo atbalsta finansējumu, kas tika aizturēts, jo bija bažas par tiesiskuma principu ievērošanu Polijā.
Polijas Seima Cilvēktiesību un tieslietu komisija pirmdien, 6.februārī, no Tieslietu likuma svītroja visus 14 labojumus, ko tam bija pievienojusi opozīcijas kontrolētā parlamenta augšpalāta – Senāts. Sagaidāms, ka visa Seima balsojums notiks trešdien, 8.februārī, un pēc tam likums tiks nodots parakstīšanai Polijas prezidentam Andžejam Dudam (Andrzej Duda).
Tomēr tas nenozīmēs tūlītēju ES naudas saņemšanu. Vispirms EK vērtēs, vai likums atbilst prasībām. Brisele izdara spiedienu uz Poliju arī par likumu, kas spēcīgi ierobežo vēju parku būvniecību jūrā. Tas ir apstādinājis praktiski visus jaunos attīstības projektus, un par tā izmaiņām Seims plāno balsot otrdienā, 7.februārī.
Varšava tikmēr ir pārliecināta, ka EK pieņems tieslietu reformas likumu. EK nav sniegusi komentārus.
Polijas parlamenta valdošajai partijai «Likums un taisnīgums» ir svarīgi panākt atļauju ES fondu izmantošanai, it īpaši tādēļ, ka rudenī gaidāmas Polijas parlamenta vēlēšanas.
Partijai ir nepieciešams parādīt saviem vēlētājiem, ka tā spēj panākt izlīgumu ar ES, it īpaši tādēļ, ka tā ir tikusi apsūdzēta publiskā finansējuma piešķiršanā tai draudzīgām nevalstiskajām organizācijām.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki) pagājušas nedēļas beigās sacījis, ka Polija pieteiksies ES fondu apguvei tuvākajā nākotnē, konsultējoties arī ar EK.
Līdzās citām izmaiņām, labojumi tieslietu likumdošanā arī izbeigs sankciju piemērošanu tiesnešiem, kuri apšaubījuši savu kolēģu darbu. Daudziem jaunajiem tiesnešiem ir šaubīgs likumīgais statuss, jo valdības reformas ir mainījušas procesu, kādā tie tiek izvirzīti. Kritiķi gan norāda, ka plānotās izmaiņas nebeigs cīniņu starp Briseli un Varšavu, jo veiktie labojumi nerisina pamatproblēmu – tieslietu sistēmas pakļautību politiskajai ietekmei.
Nevalstiskās organizācijas Democracy Reporting International tiesiskuma eksperts Jakubs Jaračevskis (Jakub Jaraczewski) sacīja: «Jaunais likums ir kārtējās nelielās izmaiņas, kas skar disciplinārlietas pret tiesnešiem, bet Eiropas Komisijai nevajadzētu to uztvert kā pilnīgu tiesiskuma principu izpildīšanu.» Viņš piebilda, ka pat ar labojumiem tiesneši, kas nav pilnīgi neatkarīgi, joprojām drīkstēs izskatīt citu tiesnešu lietas.
Polijas neatkarīgā juridiskā organizācija Iustitia lēš, ka trešā daļa Polijas Augstākās tiesas tiesnešu nav pilnīgi neatkarīgi, un pakļaujas politiskajai ietekmei.
Lasiet arī: Eiropas labējo spēku līderi līksmo par korupcijas skandālu
