Karš Ukrainā turpinās nu jau otro gadu, un ANO balsojumā pieprasīts, lai Krievija izved savu karaspēku no Ukrainas, un pasaules valstu līderi aicināti palielināt palīdzību Ukrainai, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Kamēr Ukrainas austrumos un rietumos turpinās sīvas kaujas, sabiedrotie visā pasaulē ir izrādījuši atbalstu ukraiņu cīņas sparam un drosmei. Parīzē Eifeļa tornis tika izgaismots Ukrainas karoga krāsās, savukārt Londonā kara gadadienas priekšvakarā pulcējās ļaudis ar Ukrainas karogiem un plakātiem «Ja tu esi par brīvību, tu esi par Ukrainu». Parīzes mēre Anne Idalgo (Anne Hidalgo) sacīja: «Pēc šī kara būs dzīve, jo Ukraina uzvarēs.»
ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien, 23.februārī, ar ievērojami balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju, kas pieprasa Krievijai pārtraukt karadarbību un izvest karaspēku.
141 valsts balsoja par rezolūciju, un 32 balsojumā nepiedalījās. Sešas valstis pievienojās Krievijai, balsojot pret: Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva un Sīrija. Krievijas sabiedrotā Ķīna nepiedalījās balsojumā.
Krievijas pārstāvja ANO vietnieks Dmitrijs Poļanskis nosauca balsojumu par «nederīgu». Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis slavēja balsojumu, un mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja: «Rezolūcija parāda pasaules spēcīgo atbalstu Ukrainai.»
Ukrainas armija ziņojusi par palielinātu krievu aktivitāti valsts austrumos un dienvidos, un vismaz 25 pilsētas un ciemi pie Krievijas robežas cieš no apšaudēm.
2022.gada 24.februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, lai sagrābtu Kijivu un gāzu eiropeiski noskaņoto valdību, tomēr viņa plānus satrieca sīvā pretošanās un krievu armijas militārās neveiksmes. Gada otrajā pusē Ukrainas spēkiem vairākos apgabalos izdevās veikt sekmīgus pretuzbrukumus. Šobrīd Krievija kontrolē apmēram piekto daļu Ukrainas teritorijas.
Karš ir lielā mērā pārgājis ierakumu kaujās, ar lieliem zaudējumiem abām pusēm. Atsevišķas ASV un rietumu amatpersonas lēš, ka Krievijas pusē varētu būt ap 200 tūkstošiem bojāgājušo un ievainoto. Precīzu kritušo skaitu noteikt nav iespējams.
Miljoniem ukraiņu ir pametuši mājas, lai glābtos no kara. Ukraina un rietumvalstis apsūdzējušas Krieviju kara noziegumu pastrādāšanā, bet Maskava noliedz, ka apzināti apdraudētu civiliedzīvotājus.
Karš atstājis arī ietekmi uz pasaules ekonomiku, un starpvalstu attiecībās iestājies sastingums, kāds nav pieredzēts kopš Aukstā kara laikiem.
Zelenskis pastāv uz to, ka karš var beigties tikai tad, kad Krievija pilnībā atkāpjas no Ukrainas teritorijas, līdz ar to ir maz cerību uz miera sarunām. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) Reuters sacīja: «Mēs nezinām, kad karš beigsies. Tas ko mēs zinām – kad karš beigsies, mums jādara viss, lai vēsture neatkārtotos. Mums jāpanāk, lai Krievija neapdraudētu Eiropas drošību.»
Lasiet arī: Landsberģis: Rietumi joprojām nezina, kādai jābūt Ukrainas uzvarai
