Plašie ierobežojumi un represijas pret neapmierinātajiem Krievijā sasniedza teju totalitāru līmeni. Savukārt elite pretēji atsevišķām gaidām vēl ciešāk konsolidējās ap Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kā pastāvošās sistēmas un līdz ar to arī tās pārstāvju ietekmes un labklājības garantu, tiek norādīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) šonedēļ publiskotajā 2022.gada darbības pārskatā.
Te un tālāk – daži garāki, bet vērtīgi un pārdomas raisoši atzinumi no drošības iestādes vēstījuma Latvijas sabiedrībai.
«Kopumā aizvadītā gada norises un rezultāti liecina, ka vismaz tuvākā gada laikā Krievijai pietiks resursu karadarbības turpināšanai. Tāpat, neskatoties uz kara radītajiem izaicinājumiem, Putina režīms ir stabils, un tā pastāvēšana vismaz tuvā termiņā nav apdraudēta. Putina un režīma elites prioritāte Nr.1 vairāk nekā jebkad agrāk ir varas saglabāšana. Šī mērķa īstenošanai netiek un arī nākotnē netiks pieļauti kompromisi.
Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā gan Latvijas, gan arī citu valstu publiskajā vidē nereti sastopami viedokļi par Krievijas decentralizāciju un Putina varas norietu. SAB vērtējumā faktiskā situācija ir drīzāk pretēja – iekšpolitiski vismaz šobrīd Putina režīms ir spēcīgāks nekā jebkad iepriekš. Jau ilgstošas un aizvadītajā gadā strauji intensificētas represīvās politikas rezultātā režīms ir nodrošinājis gandrīz pilnīgu kontroli un dominanci Krievijas informatīvajā telpā. Režīma interesēm neatbilstošu viedokļu paušana tiek stingri kontrolēta un bargi sodīta. Politiskā opozīcija ir iznīcināta. Propagandas un represiju rezultātā
sabiedrības vairākums ir iebiedēts un apātisks, un no politiski jutīgām tēmām distancējas.
Elites kodols lielākoties ir vienisprātis ar Putinu un kontrolē visus nozīmīgākos varas instrumentus no likumdošanas un tiesu varas institūcijām līdz pat tādām izpildvaras struktūrām kā armija un drošības un izlūkošanas dienesti. Ar karu un tā sekām neapmierinātie elites pārstāvji ir spiesti samierināties vai pamest Krieviju un labākajā gadījumā zaudēt statusu un labklājību.
Putina varas saglabāšanas centieni un darbības reizēm varēja izskatīties kā režīma vājums. Tā tas, piemēram, bija Krievijas Aizsardzības ministrijas un ultranacionāli orientētā Jevgēnija Prigožina publiskajā konfliktā. Tomēr notikušais drīzāk kārtējo reizi izgaismoja Putina režīma dabu – Putinam ir jāsabalansē un jāsalāgo dažādo elites locekļu un grupu intereses, nedodot kādai no tām pārliecinošu pārsvaru. Prigožins ir pilnībā atkarīgs no režīma nodrošinātajiem resursiem un darbojas Putina nosprausto robežu ietvaros. Turklāt ir loģiski, ka, pieaugot Prigožina lomai, tajā skaitā Putinam īpaši svarīgajā Ukrainas kara jomā, šo robežu ietvars paplašinās. Tajā pašā laikā Prigožins pat pēc Krievijas standartiem ir pretrunīga persona, un pastāv ļoti zema iespējamība viņa nokļūšanai oficiālā federāla vai pat reģionāla līmeņa amatā,» norāda SAB.
***
«Elites pārstāvju vai to grupu savstarpēja konkurence ir neatņemama Putina režīma iezīme un neapdraud viņa pozīciju. Gandrīz droši, ka 70 gadus vecais Putins saskaras ar dažādām veselības problēmām.
Tomēr kopumā viņš uzskatāms par nosacīti veselu – gan fiziski, gan garīgi.
Ņemot vērā Putina uzskatus un pārliecību, viņa rīcība ir racionāla un likumsakarīga. SAB vērtējumā šo uzskatu pamatā ir revanšistiska nostaļģija pēc padomju impērijas, izteikts un joprojām pieaugošs konservatīvisms, kā arī dogmatiska pārliecība, ka Krievija pēc PSRS sabrukuma ir apkrāpta un nemitīgi tiek apdraudēta. Putina vērtību hierarhijas augšgalā ir fizisks spēks, pārākums, lojalitāte un vienprātība. Viņam raksturīgs izteikts empātijas trūkums. Kopumā Putins ir salīdzinoši tipisks autokrāts ar viduvējām spējām, kura galvenais mērķis ir pēc iespējas ilgāka varas noturēšana.
Plaisa starp Krievijas propagandas uzburto un reālo Putina personību aizvadītajā gadā turpināja strauji paplašināties. Skaidrāk kļuva redzams, ka Krievijas līderim ir bail no sabiedrības un viņš ir gatavs piedalīties tikai sterilā un iepriekš iestudētā mijiedarbībā ar to.
Putinam trūka harismas un drosmes, lai vērstos pie Krievijas iedzīvotājiem ar sliktām ziņām vai nepopulāriem lēmumiem. Tie lielākoties bija uzticēti padotajiem, Putinam atstājot tikai labās ziņas. Arvien spilgtāk nostiprinājās varas modelis, kurā no ārpasaules gan fiziski, gan idejiski norobežots mākslīgs līderis mākslīgā vēlēšanu procesā saņem mākslīgu sabiedrības atbalstu,» ziņojumā norāda SAB.
***
«Pretēji Putina sākotnējam plānam viņa uzsāktais karš Ukrainā kļuva arī par Krievijas iekšpolitisku problēmu un pārbaudījumu. Sprādzieni un kara radītā iznīcība sasniedza ne tikai Krievijas reģionus Ukrainas pierobežā, bet arī attālākus apgabalus un jau iepriekš nelikumīgi anektēto Krimu. Turklāt fakts, ka Ukraina spēj uzbrukt Krievijai tās teritorijā, radīja un turpinās radīt papildu slogu Krievijas drošības struktūrām, it īpaši Federālajam drošības dienestam.
Tāpat kara klātesamību vairoja arī paaugstinātu drošības režīmu ieviešana visā Krievijas teritorijā un plašā karavīru mobilizācija – sākotnēji slēptā, bet pēc 23. septembra arī atklātā veidā. Neskatoties uz haosu un netradicionālām metodēm, piemēram, mobilizācijas pavēstu izdalīšanā iesaistot sētniekus vai plašā apjomā mobilizējot ieslodzītos, režīms karam Ukrainā spēja mobilizēt vairākus simtus tūkstošus personu.
Tomēr tas izgaismoja kopumā zemu Krievijas iedzīvotāju motivāciju brīvprātīgi mirt par šaura elites loka neprātīgām ambīcijām.
Nabadzības nomocītiem cilvēkiem par galveno motivāciju kalpoja Putina piedāvātā asinsnauda,
savukārt tādiem avantūristiem kā Vagner algotņi – vienkārši iespēja kādu nogalināt. Tāpat mobilizācija izgaismoja pārsteidzoši sliktu formāli pasaulē otras spēcīgākās armijas materiālo nodrošinājumu – ne vienam vien mobilizētajam bija pašam par saviem līdzekļiem jāiegādājas ne tikai militārā forma, bet arī ieroči un cits bruņojums,» tiek uzsvērts SAB publiskotajā ziņojumā.
***
«Gandrīz droši, ka Putins kandidēs 2024. gadā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās un līdz tām centīsies nodrošināt kaut vai minimālas uzvaras kaujas laukā, lai sabiedrībai un elitei tās prezentētu kā savu panākumu. Par dalību vēlēšanās viņš, ļoti iespējams, paziņos 2023. gada nogalē. Pastāv arī zema iespējamība, ka kara un ar to saistīto ierobežojumu dēļ prezidenta vēlēšanas varētu tikt pārceltas uz vēlāku laiku.
Arī nākamajā gadā Krievijai būs jārēķinās ar Ukrainas īstenotiem triecieniem Krievijas teritorijā, ļoti iespējams, ka to skaits pat pieaugs. Tāpat Putins, iespējams, īstenos jaunu karavīru mobilizāciju, lai drošā nāvē nosūtītu desmitiem tūkstošu Krievijas iedzīvotāju, kamēr pats turpinās vadīt valsti ar video tiešraides starpniecību,» norāda SAB.
Lasiet arī: Krievijas draudi no Baltkrievijas teritorijas turpinās pieaugt, prognozē SAB
