Satiksmes ministrija (SM) ziņo: lai veicinātu Latvijas tranzīta un loģistikas nozares sadarbību ar Centrālāzijas reģionu, tās pārstāvis vizītē Azerbaidžānā vienojās par sadarbības veicināšanu, attīstot alternatīvu koridoru, kas savienos TRACECA (Transport Corridor Europe–Caucasus–Asia) koridorus ar Baltijas un Skandināvijas valstīm.
Tāpat vizītes laikā tika pārrunātas iespējas paplašināt sadarbību Transkaspijas koridorā, jaunu kravu piesaistē un pakalpojumu izveidē.
Šī gada 8. un 9. martā notika Valsts prezidenta Egila Levita oficiālā vizītē Azerbaidžānā, Baku. Valsts prezidentu vizītē pavadīja delegācija, kuras sastāvā bija arī SM Transporta loģistikas un starptautiskās sadarbības koordinācijas departamenta direktora vietnieks Andris Maldups.
Vizītes ietvaros viņš tikās ar TRACECA ģenerālsekretāru Asetu Assavbajevu. Puses apliecināja, ka interese paplašināt sadarbību ir gan no Latvijas, gan Centrālāzijas reģionu valstu puses un vienojās par alternatīva tranzīta koridora izveidi.
Tuvāko mēnešu laikā plānots organizēt pirmos pilotpārvadājumus Baltijas un Skandināvijas virzienā.
TRACECA vadība organizēs ekspertu darba grupas, lai «identificētu konkrētus pārvadātājus un loģistikas kompānijas, kas būtu ieinteresētas piedalīties pilotpārvadājumos», vēsta SM.
«Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos ir nepieciešamas alternatīvas. Latvija atrodas Baltijas centrā, un pašlaik
no Ventspils ostas ir labākie prāmju savienojumi uz Stokholmu.
Nākotnē plānojam savienojumus arī no Liepājas. Ostās ir iespējas nodrošināt dažādus loģistikas pakalpojumus. Arī Latvijas Dzelzceļš izmanto jebkuras iespējas rast jaunas kravas un veidot jaunus pakalpojumus. Sākuma etapā pirmie pārvadājumi plānoti ar autotransportu, vienlaikus liela loma ir dzelzceļam, īpaši runājot par tālām distancēm un, ņemot vērā Rail Baltica projekta potenciālu», atzīst Maldups.
Tiekoties ar ALAT brīvās ekonomiskās zonas priekšsēdētāju Valehu Alasgarovu, tika pārrunātas aktualitātes Transkaspijas koridorā, kā arī sadarbības iespējas jaunu kravu piesaistē un jaunu pakalpojumu izveidē. Kā nākamais solis ir plānota ALAT brīvās ekonomiskās zonas vadības iepazīstināšana ar Latvijas pieredzi brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbībā.
[ALAT brīvā ekonomiskā zona – jeb AFEZ – ir 8,5 miljonu kvadrātmetru jeb 850 hektāru liela «industrial development» teritorija Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku. Tai jākalpo valsts ekonomikas diversifikācijai – BNN.]
Vizītes ietvaros notika tikšanās ar digitālās attīstības un transporta ministra vietnieku Rahmanu Hummatovu. Puses atzinīgi novērtēja airBaltic regulāro reisu Rīga–Baku atsākšanu, vienlaikus akcentējot, ka saskata iespējas Azerbaidžānas aviokravu kompānijām iesaistīties kravu pārvadājumos uz Rīgu un izmantot to potenciālu, kādu dod sadarbība ar Ķīnu e-komercijas jomā. Puses vienojās, ka tuvākajā laikā izveidos divpusēju Transporta darba grupu, par kuras izveidi vienošanās tika panākta pagājušajā gadā notikušajā Starpvaldību komisijas sēdē.
Lasiet arī: ASV pastiprinās stratēģisko sadarbību ar Kazahstānu un Centrālāziju
