Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka viņus neietekmē uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus vai norēķinās «aplokšņu algās», norāda tirgus un sociālo pētījumu centra Latvijas fakti veiktā aptauja.
Aptaujas dati liecina, ka 86% no aptaujātajiem respondentiem atzīst, ka naudas atmazgāšana ir saistīta ar kontrabandu, savukart 82% uzskata, ka tam ir saistība ar izvairīšanos no nodokļu nomaksās jeb «aplokšņu algām».
Neskatoties uz to, katrs piektais respondents norāda, ka tas vai uzņēmumi maksā nodokļos godīgi, vai izvēlas maksāt «aplošņu algas» nekādi neietekmē viņu.
Lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret naudas atmazgāšanu un tās slēptajiem noziegumiem, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kopā ar Edgaru Bāliņu devās ielās,un pārbaudīja kādas ir Latvijas sabiedrības zināšanas par krāpniecīu, korupciju, cilvēku tirdzniecīu un citiem netīrās naudas avotiem.
Ielās sastaptajiem cilvēkiem tika jautāts vai viņi zina, ko nozīmē jēdziens «netīra nauda», kas ir naudas atmazgāšana, kādas var būt sekas no naudas atmazgāšanas, u.c. veida jautājumus.
Interesanti, ka aptaujas rezultāti parādīja, ka vairums aptaujāto ir saskārušies ar «netīru naudu». Tāpat aptaujātie atzina, ka ja piedāvātu izvēlēties mazāk naudas, kas iegūta likumīgā ceļā vai vairāk naudas, kuras izcelsmes nav zināma, respondenti atbildēja ka izvēlētos lielāku summu, nedomājot par ieguves avotiem.
Lasiet arī: Premjers: Ministrijām katru gadu paliek pāri neizmantoti 100 miljoni eiro no budžeta
