Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Polija varētu veidot rietumvalstu koalīciju, kas piegādā Kijivai lidmašīnas, kamēr ukraiņi turpina aizstāvēt Bahmutu un saskaras ar nepārtrauktiem krievu uzbrukumiem, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Trešdien, 5.aprīlī, apmeklējot Varšavu, Zelenskis sacīja, ka Polijai bijusi īpaša nozīme, lai panāktu tanku nosūtīšanu Ukrainai, un viņš uzskata, ka tāda pati varētu būt tās loma, veicinot iznīcinātāju nodošanu Kijivai. Polija valdība informējusi, ka papildus jau nosūtītajiem MiG iznīcinātājiem piegādās ukraiņiem vēl desmit, tomēr līdz šim nav panākta vienošanās par modernāku iznīcinātāju, piemēram, F-16, nodošanu Ukrainas rīcībā.
Zelenskis sacīja, ka frontē situācija joprojām ir ļoti sarežģīta, īt īpaši Bahmutā, un armijas vadība pieņems atbilstošus lēmumus, ja pastāvēs risks nonākt pilnīgā Krievijas spēku aplenkumā. Viņš noraidīja krievu teikto, ka pilsēta ir ieņemta, un teica: “Mēs esam Bahmutā, un ienaidnieks nav ieguvis pār to kontroli.
Man vissvarīgākais ir nezaudēt mūsu karavīrus,
un, protams, var pienākt brīdis, kad situācija vēl vairāk saasinās un rodas risks, ka varam zaudēt personālu ielenkumā – tad ģenerāļi pieņems atbilstošus lēmumus.”
Asiņainās kaujas ap Bahmutu ir smagākās un ilgākās visa Krievijas ierukuma laikā. Ukrainas militārās amatpersonas ir uzsvērušas Bahmutas nozīmi. Militārais analītiķis Pāvels Narožnijs NV Radio sacīja: “Bahmuta pilda galveno uzdevumu, nodarīt Krievija tik lielus zaudējumus, cik vien iespējams, un tādējādi palīdz sagatavoties pretuzbrukumam aprīļa beigās, maija sākumā.”
ASV Kara pētījumu institūts jaunākajā ziņojumā norādījis, ka algotņi no Vāgnera grupas visticamāk centīsies nostiprināt kontroli pilsētas centrā, un turpinās virzīties rietumu virzienā.
Gaidāms, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu ceturtdien, 6.aprīlī, apspriedīs jautājumus, kas skar karu Ukrainā. Pirms vizītes Makrons ar ASV prezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) telefoniski vienojās, ka
Pekina ir jāiesaista risinājuma meklēšanā, lai beigu karu Ukrainā.
Francijas prezidents un EK priekšsēdētāja sacīja, ka vēlas pierunāt Ķīnu izmantot savu ietekmi pār Krieviju, lai panāktu mieru, vai vismaz atturēt Pekinu no tieša atbalsta sniegšanas Maskavai.
Pekina noliedz ASV un NATO paustās bažas, ka tā varētu piegādāt Krievijai ieročus. Ķīna aicinājusi pārtraukt uguni un aprakstījusi savu pozīciju kā neitrālu, neskatoties uz to, ka Ķīnas un Krievijas prezidenti īsi pirms kara sākuma parakstījuši bezierobežojumu sadarbības līgumu.
Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda) norādījis, ka Varšava strādā, lai NATO samitā Viļņā varētu apstiprināt papildus drošības garantijas Ukrainai. Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Maskavai jāsaglabā attiecības ar Vašingtonu pat tad, ja amerikāņu ieroču piegādes Ukrainai nozīmē atrašanos tiešām saspringtā kara fāzē.
Lasiet arī: Ukraiņi gatavojas pretuzbrukumam; Makrons dodas uz Ķīnu
