Eiropas Savienībā (ES) pērn visvairāk kiberuzbrukumu vērsti pret Poliju un Latviju, trešdienas, 26.aprīļa, preses konferencē žurnālistiem sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītāja Baiba Kaškina, atsaucoties uz Cert-EU datiem par ES dalībvalstīm valstīm.
Pērn kopš Ukrainas kara sākuma uzbrukumiem tika pakļautas 23 ES dalībvalstis, tostarp 22% kiberuzbrukumu virzīti Polijai, 16% – Latvijai, pa 8% – Igaunijai un Lietuvai, bet pa 6% – Čehijai un Vācijai.
Kaškina norādīja, ka Microsoft novērojumi globālajā kibertelpā kopš Ukrainas kara sākuma liecina, ka
uzbrukumi Latvijai veido aptuveni 4% no kopējā kiberuzbrukumu skaita,
tādējādi mūsu valsti ierindojot 4.vietā Microsoft apkopojumā.
Vienlaikus, pēc Kaškinas teiktā, Latvijai kibertelpa nav vājāka kā kaimiņvalstīs – lai vērtētu, kāpēc saņemam vairāk kiberuzbrukumu, jāskatās arī politiskais konteksts. Viņa norādīja, ka pagājušais gads neapšaubāmi bija intensīvākais, dinamiskākais un sarežģītākais kibertelpas aizsardzībā. Pērn nopietni pārbaudīta kibertelpas izturība un spējas.
Kopumā pērn pieauguši apdraudējumi, tomēr lielais reģistrēto uzbrukumu skaits ir arī pateicoties partneriem, kas sūta informāciju par notiekošo. Tā rezultātā tiek fiksēti vairāk apdraudējumu, kas, iespējams, netiktu fiksēti, ja par tiem neziņotu.
Pērn valsts sektorā fiksēts četras reizes vairāk uzbrukumu nekā 2021.gadā,
bet augstas nozīmes incidenti ar būtisku ietekmi nav reģistrēti.
Tomēr kopumā ir auguši būtiski un nozīmīgi apdraudējumi. Tostarp piekļuves lieguma jeb DDoS uzbrukumu apjoms būtiski pieaudzis sākot ar 2022.gada maiju, un uzbrucēju mērķi ir bijuši dažādi. Lielākā daļa no uzbrukumiem neatstāja nekādu ietekmi, pateicoties infrastruktūrai, ko nodrošina VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un citi partneri.
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas Nic.lv izstrādātais DNS ugunsmūris 2023.gada pirmajos trīs mēnešos pasargājis lietotājus 83 243 reizes. Kā aktīvākās kampaņas Kaškina minēja apturētu pieslēgšanos viltus banku vietnēm, kas apturēta 938 gadījumu.
Vienlaikus Kaškina norādīja, ka neatvairīto gadījumu skaits, salīdzinājumā pret atvairīto skaitu, ir neliels. Tomēr tur, kur tiek izkrāpta nauda, summas ir lielas, jo tās tiek iegūtas, piemēram, ieguldot viltus kriptovalūtās.
Cert.lv ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un .lv domēna vārdu zonā.
Lasiet arī: Polija atklāj Krievijas kiberspiegus