Apkopojot, sanāksmē sniegto augļkopju informāciju par pavasara postošo salnu ietekmi un augļu un ogu dārziem, zaudējumi lēšami aptuveni 10 miljonu eiro apmērā, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) pārstāvji.
LLKA pārstāvji norāda, ka esošajā situācijā, valsts atbalsts augļkopības nozarei ir būtisks, jo neiegūtie ieņēmumi no ražas radīs tālejošas sekas nozares attīstībā.
LPKS BIO Beries Latvija valdes priekšsēdētājs, Gundars Kārkliņš pēc sanāksmes atzina, ka,
ja nākamā gada ražai neizdosies sagatavoties, zaudētāji būs gan vietējie patērētāji, gan ārvalstu klienti.
“Ir nepieciešami ieguldījumi lauku atjaunošanai, kas uz vienu hektāru sasniedz vairākus tūkstošus eiro. Vēl sāpīgāk, ka sekas būs sajūtamas ilgstoši, jo, lai atgūtu zaudēto noieta tirgu Latvijā un ārpus valsts, var paiet pat vairāki gadi,” pauda Kārkliņš.
Savukārt LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis uzsvēra, ka Zemkopības ministrijas (ZM) rīcības ātrums valsts atbalsta piešķiršanā būs izšķirošs tam, cik ātri augļkopji varēs atkopties.
“Latvijas augļu un ogu nākotne ir arī pārstrādē, taču, lai to attīstītu vispirms ir nepieciešams atgūt šā gada radītos zaudējumus un nākotnē kāpināt ražošanas apjomus, lai,
pirmkārt, palielinātu noieta tirgu Latvijas un eksporta tirgos, bet nākotnē augļu un ogu nozares kooperatīvi varētu attīstīt konkurētspējīgas pārstrādes rūpnīcas,” uzsvēra Feldmanis.
Pašlaik Latvijā darbojas astoņi saskaņā ar normatīvajiem aktiem atbilstību ieguvuši augļu un dārzeņu kooperatīvi, kuri apvieno turpat 150 augļu, ogu un dārzeņu ražotājus.
Lasiet arī: Latvijas pārtika – bez pesticīdu atliekām
