Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) otrdien, 20.jūnijā, iepazīstināja Ministru kabinetu ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto redzējumu par “strukturālās transformācijas nozīmi ekonomikas izaugsmes veicināšanā”.
Šis process arī tiek nereti piesaukts tagadējos – pēc valsts prezidenta ievēlēšanas – partiju strīdos par vajadzību “paplašināt” vai pārkārtot valdības koalīciju. Tajos politiķi viens otram mēdz pārmest gan nekā nedarīšanu lietas labā, gan neizpratni, kas “transformācija” īsti ir.
Tagad Ekonomikas ministrija – birokrātiskā žargonā solot, cita starpā, birokrātijas mazināšanu – skaidro četrus galvenos darbības virzienus tautsaimniecības pārveidei.
1. Investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai
Privātās investīcijas pašlaik veido tikai 17% no IKP, bet mērķis ir sasniegt vismaz 23-25% no IKP. Produktivitātes līmeņa paaugstināšanā ir būtiska nozīme ražošanas modernizācijai, esošo tehnoloģiju pilnveidošanai un jauno tehnoloģiju ieviešanai. Tāpēc
turpmākās reformas ietvers Altum esošo atbalsta programmu uzlabošanu,
kā arī jaunu investīciju atbalsta instrumentu attīstību, lai palielinātu kapitāla pieejamību uzņēmējiem. Vienlaikus tiks izvērtētas valsts uzņēmumu iespējas resursu piesaistei caur kapitāla tirgus instrumentiem. Tajā skaitā – meitas sabiedrību dibināšana investīciju projektu īstenošanai.
2. Inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai
Lai sasniegtu noteikto mērķi par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā (P&A) – 1,5% no IKP 2027.gadā – ir nepieciešams veicināt inovācijas un izveidot skaidru ietvaru valsts kapitālsabiedrību iesaistīšanai P&A projektos. Turpmākās reformas ietvers rīcības plāna izstrādi, lai sasniegtu noteiktos ieguldījumu mērķus, valsts finansētu P&A programmu ieviešanu ar nolūku panākt, ka valsts budžeta izdevumi P&A 2027.gadā sasniedz 0,5% no IKP jeb vismaz 265 miljonus eiro. Ir arī plānots sagatavot papildu priekšlikums P&A ieguldījumu palielināšanai, piemēram, nodokļu atvieglojumi, investīciju atbalsts, inovāciju publiskais iepirkums.
3. Ieguldījumi cilvēkkapitālā nepieciešamo prasmju veidošanai
Ekonomikas transformācijas kontekstā svarīgi ir
“motivēt darbiniekus iziet no zemu algu uzņēmumiem un nozarēm uz augstāku ienākumu darba vietām”.
Līdz 2027.gadam pārkvalifikācija būs nepieciešama vismaz 50 tūkstošiem mazkvalificēto. Mainīga darba tirgus apstākļos jānodrošina regulāras kvalifikācijas, tai skaitā digitālo prasmju, paaugstināšanas iespējas vismaz 160 tūkstošiem iedzīvotājiem, lai pielāgotos ekonomikas pārmaiņām. Turpmākās reformas ietvers cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādi, priekšlikumu sagatavošanu par imigrācijas procesa pilnveidi ar mērķi nodrošināt dinamisku darba tirgu, ietverot arī priekšlikumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei, kā arī pasākumu plāna izstrādi elastīgas nodarbinātības formu uzlabošanai (daļēja laika, attālināta darba, darba devējam efektīvu un ātru darbinieku reģistrāciju īstermiņa nodarbinātībai un citam).
4. Institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana.
Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, nepieciešams novērst administratīvos šķēršļus un nodrošināt efektīvāku dialogu ar uzņēmējiem. Turpmākās reformas ietvers birokrātijas samazināšanu, lēmumu pieņemšanas ātruma palielināšanu un regulāru dialogu ar uzņēmējiem, nodrošināt risinājumus uzņēmēju identificētajiem problēmjautājumiem birokrātijas mazināšanai sekojošās tēmās: darba spēka pārvaldības un pieejamības uzlabošana; būvniecības procesa un ar to saistīto prasību uzlabošana; pašvaldības teritorijas plānošanas jomas pilnveidošana; administratīvā sloga mazināšana komersantiem; uzņēmējdarbības izmaksu samazināšana. Plānots pārskatīt publiskās pārvaldes sniegtos pakalpojumus ar mērķi
“nodrošināt lēmumu pieņemšanu 3 darba dienu laikā no brīža, kad iestājušies apstākļi gala lēmuma pieņemšanai”.
Tāpat nepieciešams vērtēt visus publiskos ieguldījumus digitālās transformācijas risinājumos. Tas nozīmē, ka publiskajiem ieguldījumiem (jo īpaši ES finansēto projektu) digitālajā transformācijā būtu skaidri jādefinē ieguvumi uzņēmējiem – augstāk minēto uzņēmējdarbības vides problēmu risināšanai.
“Pārmaiņu procesa dalībnieki būsim mēs visi – gan valsts pārvalde, kurai ir jāvienojas par kopīgu izpratni un sadarbību mērķa sasniegšanā, gan ikviens sabiedrības loceklis/iedzīvotājs, kuram ir jābūt gatavam paaugstināt savu kvalifikāciju un mācīties atbilstoši tirgus pieprasījumam. Taču galvenajam veicējam jābūt uzņēmējam – viņš pieņem lēmumu modernizēt ražošanu vai pārvietot resursus uz citu nozari, reģionu, valsti. Tāpēc uzņēmēju motivācijas veicināšana biznesa modeļa maiņai, jaunu konkurētspējas priekšrocību izzināšanai un veidošanai ir jābūt galvenajam politikas mērķim,” komentējot šo piedāvājumu uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Ekonomikas ministrijas mērķis, kā tiek skaidrots tās preses relīzē, ir panākt ekonomikas transformāciju, kas veicinās Latvijas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību. “Ekonomiskā transformācija ietver fundamentālas izmaiņas tautsaimniecībā, kas paaugstinās kopējo produktivitātes līmeni, vienlaikus nodrošinot atbilstošu nodarbinātības kvantitāti un kvalitāti, piekļuvi kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šajā procesā ir būtiski darbaspēku un citus ražošanas resursus pārvietot no zemas produktivitātes uz augstas produktivitātes darbības jomām, nozarēm un saimnieciskajām aktivitātēm.”
Lasiet arī: Pieņemtais budžets neveicinās ekonomikas transformāciju, spriež eksperti
