Pašvaldību vadītāju ieskatā skolu reformu nevar realizēt steigā un nepārdomāti, jo skolu reformas ietekme var būt vēl nozīmīgāka nekā Administratīvi teritoriālā reforma, pauž Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Pašvaldību vadītāji aicina izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu uz klātienes tikšanos, lai saņemtu izvērstas atbildes uz jautājumiem par ministrijas plāniem attiecībā uz skolām Latvijas reģionos.
Krauklis skaidro ka pašvaldību vadītāji piekrīt, ka skolu reforma ir nepieciešama.
“Taču, lai tā izrādītos ilgtspējīga un neizraisītu kārtējo iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem, pret ko esam ilgstoši cīnījušies ar dažādiem pašvaldību, valsts un ES fondu instrumentiem, reformas plānam ir jābūt rūpīgi pārdomātam, pretējā gadījumā sekas var izrādīties dramatiskas visās nozarēs, ne tikai izglītībā,” uzsver Krauklis.
Pašvaldību vadītāji ir vienisprātis, ka esošajā projektā ir pieļautas vairākas fundamentālas kļūdas un pieņēmumi, kā rezultāta ir apdraudēta daudzu apdzīvoto vietu turpmākā pastāvēšana.
“Uzskatām, ka projekts ir sagatavots nekvalitatīvi, kā rezultātā, tajās pašvaldībās, kurās jau līdz šim ir veikta pārdomāta un mērķtiecīga skolu tīkla optimizācija, var tikt sagrauta esošā izglītības struktūra,” pašvaldību vadītāju viedokli rezumē Krauklis.
Augusta sākumā, Reģionālo attīstības centru apvienības pašvaldību vadītāji organizēja tiešsaistes diskusiju par Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātajiem Kompleksiem risinājumiem augstvērtīga izglītības pakalpojuma nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā, lai īsā periodā sniegtu savus atzinumus, jautājumus un precizējumus.
Krauklis skaidro, ka pašvaldību vadītāji bija pārsteigti, par steigu, jo dokuments Tiesību aktu portālā ticis ievietots piektdienas pēcpusdienā, bet saskaņošanas termiņš bija noteikts trešdien, 2.augustā.
Neskatoties uz lielo steigu, Reģionālo attīstības centru apvienība apkopoja pašvaldību vadītāju viedokļus un nosūtīja tos Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Pašvaldību vadītāji ir sagatavojuši 15 ierosinājumus, jautājumus, precizējumus un iebildumus.
Pašvaldību vadītāji norāda uz pretrunīgiem apgalvojumiem, tai skaitā “nav ticamu datu par pedagogu mobilitāti, pārejot no slēgtajām lauku skolām uz centriem”,
“nav vērojama korelācija starp augstākiem rezultātiem pilsētas skolās un zemākiem lauku skolās”.
Ļoti pretrunīgs ir skolēnu blīvuma aprēķins uz 1 km2. “Blīvums būtu jāskatās konkrētā novadā neņemot vērā administratīvo centru. Pretējā gadījumā veidojas neloģiska situācijas, piemēram, Rēzeknes novada skolās, lai atvērtu 7.klasi nepieciešami 10 skolēni, bet Preiļu novadā 20. Piemēram, Tukuma novadā ir dažāds blīvums piekrastē, Tukumā, Kandavā vai citās apdzīvotājās vietās.
Pašvaldību vadītāji uzskata, ka
“reorganizējot lauku pamatskolas par sākumskolām, pedagogu ar pilnu slodzi īpatsvars vēl vairāk samazināsies mācību priekšmetos ar mazu stundu skaitu nedēļā”.
Līdztekus pašvaldību vadītāji aicina definēt “speciālās izglītības vajadzību nodrošināšanu, kā arī noteikt skolēnu skaitu speciālās izglītības programmu klasēs”.
Tāpat tiek prasīts atsevišķi definēt prasības administratīvajiem centriem, jo “nevar pielietot vienus un tos pašus kritērijus valstspilsētām un administratīvajiem centriem”.
Pašvaldību vadītāji norāda uz informācijas vai datu trūkumu, tai skaitā “iekļauti kvantitatīvie kritēriji, bet nav iekļauti kvalitatīvie kritēriji”, nav pieejami “dati par skolēnu labizjūtas mērījumiem lauku teritorijās un pilsētas skolās”.
Vienlaikus trūkst datu par to, “kā izmainīsies viena skolēna izmaksas lauku teritorijās pēc paredzētās reformas ieviešanas”, nav skaidrības par “finansēšanas modeli, kāda ir paredzēta valsts loma un kāda pašvaldību loma jaunu ēku būvniecībā”, skaidro pašvaldību vadītāji.
“Uzskatām, ka mērķtiecīgāk būtu ieguldīt līdzekļus esošo izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, ceļu sakārtošanā un jaunu autobusu iegādē, nevis jaunu ēku vai piebūvju būvēšanā, tādējādi spiežot ģimenes ar bērniem no laukiem pārcelties uz pilsētām,” norādīts Reģionālo attīstības centru pašvaldību vadītāju atzinumā.
Lasiet arī: BNN intervija | LIZDA vadītāja: “Streiks nebija mūsu mērķis; atkal “vilkšu boksa cimdus”, ja solītā nebūs!”
