Rīgas domes Jaunās Vienotības (JV) frakcijas vadītājs Olafs Pulks ir viens no diviem Rātsnama politiķiem, kura deputāta mandāts ir “sasniedzis pilngadību”, turklāt bez pārrāvumiem – galvaspilsētas vietvarā piecos sasaukumos jau nostrādāti pilni 18 gadi. [Otrs ir partijas Saskaņa deputāts Mihails Kameņeckis.]
Jau tāpēc vien domnieks, kurš opozīcijā izdzīvoja/izcieta Nila Ušakova valdīšanu pār Rīgu (2009–2019) no tās sākotnējā triumfa līdz pilnīgam politiskajam bankrotam, Rātsnama šābrīža problēmās nesaredz neko pārmērīgi dramatisku, kur nu vēl neatrisināmu. Turklāt pašvaldību lietu ministrs kategoriski vēlas domes politiskajā krīzē neiejaukties, arī Valsts prezidents nupat aicināja pašus domniekus “saņemties”.
Vai esat apmierināts, ka jauna vairākuma veidošanas centienos jūs – te domāju triju spēku veidoto varbūtējās koalīcijas “kodolu” ar pavisam 20 mandātiem* – esat atstāti “vārāmies savā sulā”, bez valsts varas ārējā spiediena?
– Protams! Tas nozīmē, ka mēs – Rīgas domē ievēlētie tautas priekšstāvji – tiešām paši varam lemt. Saprotu, kāpēc to mums saka: ja divus mēnešus nav ievēlēts domes priekšsēdētājs, tad var rosināt tās atlaišanu, bet tas būtu pavisam ārkārtējs gadījums, ko negribas pieļaut. Te vajag septiņreiz nomērīt, pirms griezt. Ja sāktos haoss un pašvaldība nevarētu īstenot tai likuma uzticētos darbus, tikai tad būtu tā jārīkojas.
Kādas patlaban ir iespējas it kā visvienkāršākajam politiskās krīzes risinājumam: atjaunot to vairākumu, kāds bija līdz Mārtiņa Staķa pēkšņajam lēmumam pamest domes priekšsēža posteni? Aritmētiski tas ir daudz praktiskāk nekā lipināt koalīciju ar ārpusfrakcijas deputātu palīdzību.
– Mēs to mēģinājām veselu mēnesi. Izskatījās, ka Progresīvo kolēģi – vismaz daļa no viņiem – šādu risinājumu negribēja. Viņiem labāk patika ārkārtas vēlēšanas, pāriešana opozīcijā vai varbūt kas cits. Ja mēs gribējām runāt par darbiem, viņi gribēja runāt par amatiem; ja mēs – par amatiem, tad viņi – par vērtībām… Tā mēs klumburējām uz priekšu un sapratām, ka Rīgas interesēs nevaram pieļaut vēl vienu šādu mēnesi.
Jums, Rātsnama veterānam, ir kaut tīri cilvēciski izprotama partijas Progresīvie domnieku kategoriskā nostāja? Kāpēc ir šī apmātā vēlme atraut sevi no varas?
– Īsti loģiski tas nav izskaidrojams, jo politikā nāk cīnīties par varu. Citādi taču ir daudz interesantākas nodarbes. Domāju, ka Par!/Progresīvo (P/P) frakcijas deputātu vidū
nav vienprātības – lai to notušētu, tika vilkts laiks,
mēģinot panākt kādu ārējo spēku iedarbošanos šo jautājumu risināšanā – vai varbūt ko citu. Man grūti spriest, kas tam ir pamatā.
Jā, P/P frakcijā ir daudz jaunu cilvēku, kuri nesen ienākuši politikā. Varbūt bija tāds mulsuma brīdis. Taču viņiem vajadzēja savam frakcijas biedram Mārtiņam Staķim pavaicāt, kāpēc viņš nolika domes priekšsēdētāja pilnvaras, tā īsti nepaskaidrojot savus patiesībā visai nesaprotamos iemeslus šādai rīcībai.
Man tie joprojām līdz galam nav skaidri. Pat tad, ja pamatā tiešām ir versija, pie kuras viņi pieturās. Tas, ka [domes Nacionālā apvienības/Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) deputāts Edvards] Ratnieka kungs kādā intervijā bija pateicis, ka Staķim domē vairs nav vairākuma. Ja tiešām tas ir cēlonis, tad taču varēja sākumā pajautāt mums, JV frakcijai – vai kādam citam, ja negribējās vaicāt mums: tiešām vairs šī vairākuma nav? Taču viņš neko nejautāja un vienkārši atkāpās.
Kādas ir iespējas savākt jaunai koalīcijai stabilu deputātu vairākumu?
– Nebūs viegli. Taču kurš mums te solīja vieglas dienas? Katrā ziņā diezgan nopietni plānojam iedibināt frakciju padomi, kurā būtu pārstāvēti visi domē strādājošie spēki. Tur varētu pārrunāt un risināt jautājumus, kas ir “kontraversāli” un raisa dažādus viedokļus.
Vairākumam būs jāpiesaista arī ārpusfrakciju deputāti.
– Jā, neapšaubāmi, un mēs esam ar viņiem runājuši. Šie deputāti ir uz rezultātu orientēti un gatavi strādāt, esam aicinājuši viņus pievienoties. Skatīsimies, kā tas īstenosies praksē.
Vai kādam ārpusfrakcijas deputātam tad neradīsies kārdinājums koalīcijas kodolu šantažēt: “Ja man “nepirksiet zelta karieti”, es sagraušu šo vairākumu!”?
– Skaidrs, ka trauslā vairākumā daudz kas ir atkarīgs no domes priekšsēdētāja, no viņa frakcijas – kā tiem spēs līdzsvarot dažādās intereses, par ko spēs vienoties. Būs jāpavada daudz laika sarunās. Taču visiem deputātiem ir jāsaprot, ka tieši tāda “domes dancināšana” var ātri novest pie ārkārtas vēlēšanām.
Ņemot vērā partijas Par! paziņojumu par vēlmi turpināt darbu vairākumā, jūs pieļaujat “Pē–Pē” frakcijas sadalīšanos?
– Mēs ļoti ceram, ka koalīcijai pievienosies šīs frakcijas biedri. Īpaši Par! deputāti. Tas būtu tikai apsveicami! Domāju, arī tur ne visiem ir saprotams, kāpēc Staķis demisionējā. Tāpat ir iesākti darbi, ko gribētos – un vajag! – pabeigt līdz vēlēšanām 2025.gadā. Rīdzinieki gaida darbus, nevis savstarpēju apsaukāšanos. Tāpēc aicinu visus mums pievienoties!
Jūsu jaunās koalīcijas veidošanas plānos kāda loma tiek atvēlēta partijai Gods kalpot Rīgai (GKR)?
– Šobrīd mēs ar to runājam kā ar pilnvērtīgu topošās koalīcijas partneri.
Varat paskaidrot, kāpēc organizācija, kas bija Nila Ušakova un Andra Amerika varas “tandēma” balsts, tagad jūsu plānos ir “iekšpus sarkanajām līnijām”?
– Pagātne ir dažāda, un tā mums ilgi vilksies līdz. Ja skatāmies uz GKR darbiem šajā sasaukumā, tad frakcija, pirmkārt, nobalsoja par Mārtiņu Staķi. Otrkārt, pēc pērnā gada 24.februāra viņi pārliecinoši nostājās Ukrainas pusē. Treškārt,
GKR balsoja par Pārdaugavas “okupācijas pieminekļa” nojaukšanu.
Tās ir pavisam konkrētas lietas, kas uzrāda frakcijas nostāju un vērtību sistēmu. Protams, skatīsimies, kā mums darbi kopā vedīsies… Taču pirmās sarunas ir cerīgas.
Jūsuprāt, ko nozīmē partijas Saskaņa frakcijas bravūrīgais paziņojums, ka dome jāatlaiž? Tā pamatā tiešām ir liktas cerības ārkārtas vēlēšanās iegūt vairāk mandātu? Vai ir tikai demonstratīva poza: tāpēc, ka domes labējie grib šo sasaukumu salāpīt, kreisie ir pret to un prasa “samaisīt kārtis”?
– Es šo Saskaņas vēstījumu vairāk redzu esam adresētu [partijas Stabilitātei! līderim Aleksejam] Rosļikovam – lai zina, ka viņi ne no kā nebaidās, arī no ārkārtas vēlēšanām. Jo Rosļikova nometnē bija jūtama zināma aktivitāte, partijas biedres esot pat nākušas uz domes ēku [velēšanu kampaņai] selfijus taisīt. Ja vēlēšanas tiešām būs, tad tajās būs jāstartē visiem – tiem, kuri, protams, gribēs. Taču mēs esam noskaņoti strādāt šajā sasaukumā līdz pat 2025.gada vidum.
Jūsu prognoze: kad būs skaidrība par nākamo domes vairākumu?
– Viss, ko patlaban varu prognozēt – tuvāko nedēļu laikā.
Atgādiniet mums lūdzu, kādi svarīgi darbi Rīgas domes deputātiem vēl šogad ir jāpaspēj? Pirmais, protams, ir pilsētas nākamā gada budžets.
– Jā, budžets – kā spēsim to sagatavot – būs galvenais domes pārbaudījums. Šobrīd notiek lielie satiksmes infrastruktūras darbi: Austrumu maģistrāle, Brasas pārvads…
Šos darbus būvnieki jau veic – vai tad tagad par tiem būtu vajadzīgi vēl kādi domnieku politiskie balsojumi?
— Lēmumi ir pieņemti, taču šie darbi atstāj lielum iespaidu uz pilsētu – jāorganizē satiksme, viss pārējais. Nopietni infrastruktūras darbi ir arī Rīgas satiksmē, jo Ģenerāļa Radziņa krastmala ir jāpielāgo zemās grīdas tramvajam. Ceram noslēgt iepirkumu par darbiem Mūksalas ielā. Ir izsludināts Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves iepirkums – paldies valdībai, ka tai atrada līdzekļus. Visam ir jāseko līdzi.
Skatīsimies, varbūt beidzot izdosies kaut ko paveikt arī iekšpagalmu sakārtošanā. Par to cilvēki daudz sūdzās. Rīgā ir jānotur jaunās ģimenes, jāpiesaista pilsētai speciālisti – īpaši pedagogi. Acīmredzot tādēļ jāiedarbina īres dzīvokļu programma. Darba mums pietiek.
* To veido JV, NA/LRA un bloka Kods Rīgai (KR) domnieki. Patlaban Rīgas domes ir sešas frakcijas – P/P ar 14 deputātiem, Saskaņa ar 11, JV ar 9, NA/LRA ar 7, GKR ar 5, Latvijas Krievu savienība ar 3 deputātiem. Tāpat ir divas deputātu grupas jeb “bloki”, ko izveidoja deputāti, pametot frakcijas, kurās viņi uzsāka darbu domē – bijušo konservatīvo veidotais KR (4 mandāti) un partijas Latvijas attīstībai deputātu grupa (3 mandāti). Vēl Rātsnamā četri domnieki strādā ārpus frakcijām vai blokiem.
Lasiet arī: BNN vaicā | VARAM nejauksies RD konfliktā, ļoti cer Sprindžuks
