Publiskais tirgotājs AS Latvijas gāze nav spējis izpildīt Enerģētikas likumā noteikto par konkrētām rezervēm, kam 31.augustā bija jāsasniedz 1,15 TWh. Kā atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, Latvijas gāzei piederošais krājumu apmērs uz 2022.gada 31.augustu bija tikai 0,3 TWh, kas liecina par to, ka dabasgāzes nepietiek mājsaimniecību nodrošināšanai. Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mierina Latvijas tautu, sakot, ka gāzes pietiks.
Komentējot Latvijas gāzes apgalvoto, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijas gāzes nosaukums ir maldinošs – ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu Krievijas gāze.
Savukārt Eiropā dalībvalstu ārlietu ministri nespēja vienoties par vispārēju aizliegumu izsniegt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem, jo dalībvalstu domas dalās šajā jautājumā, taču tika lemts, ka tiks apturēta atvieglotā vīzu izsniegšanas kārtība Krievijas pilsoņiem. Realitātē tas nozīmēs to, ka vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk, bet vīzas saņemšana maksās dārgāk.
Septembris sev līdzi atnesis ne tikai jaunā mācību gada sākumu, bet arī izmaiņas valsts pārvaldē. No 1.septembra gan Ekonomikas ministrijā (EM), gan visās tās pakļautībā esošajās iestādēs komunikācija ar klientiem un medijiem notiks tikai valsts valodā.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Viedoklis, Vīzas Krievijas pilsoņiem, Tikai valsts valodā, Nacionālo interešu objekts, Atbalsts Ukrainai, Cenas aug un Ienākumi.
VIEDOKLIS
Kariņš: Latvijas gāze nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība
AS Latvijas gāze (LG) vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Komentējot to, ka LG apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka Latvijas gāzes nosaukums ir maldinošs – ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu Krievijas gāze.
Vairāk uzziniet šeit.
VĪZAS KRIEVIJAS PILSOŅIEM
ES ministri vienojas atcelt atvieglotu vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem
Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri vienojušies apturēt 2007.gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem, tādējādi reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, trešdien, 31.augustā, paziņojis ES ārlietu dienesta vadītājs Žuzeps Borels (Josep Borrell).
Kā norādījis Borels, ministri bijuši vienisprātis, ka attiecības ar Maskavu nevar turpināt kā ierasts un, ka minētais līgums ir «pilnībā apturams». Līguma darbības apturēšana nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk.
Vairāk uzziniet šeit.
TIKAI VALSTS VALODĀ
No 1.septembra EM un tās padotības iestādēs komunikācija ar klientiem tikai latviešu valodā
Ekonomikas ministrija (EM), kā arī ministrijas padotības iestādes no 1.septembra, nodrošinās informāciju un ar klientiem un medijiem komunicēs tikai valsts valodā.
Līdz ar to, EM un tās padotības iestādes vairs nepieprasa no darbiniekiem krievu valodas zināšanas darba sludinājumos vai darba pienākumu veikšanā. Kā uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone, kā citviet Eiropā, tā arī Latvijā valsts iestādēm un to pārstāvjiem saziņā ar vietējiem iedzīvotājiem un medijiem ir jāizmanto tikai valsts valoda.
Vairāk uzziniet šeit.
NACIONĀLO INTEREŠU OBJEKTS
Valdība vienojas piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim
Foto: Valsts kanceleja
Ministru kabinets otrdien, 30.augustā, valdības sēdē vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdība jūnija sākumā uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS Skulte LNG Terminal Saulkrastos un SIA Kundziņsalas dienvidu projekts Rīgā.
Vairāk uzziniet šeit.
ATBALSTS UKRAINAI
Latvija kopš kara sākuma sniegusi aptuveni 300 miljonu vērtu militāro atbalstu Ukrainai
Kopš 24.februāra Latvijas valdības sniegtais militārais atbalsts Ukrainai cīņā pret Krievijas uzsākto karu ir mērāms jau aptuveni 300 miljonu eiro apmērā, savukārt Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas apkopojušas ziedojumus vairāk nekā 15,7 miljonu eiro apmērā, informē Aizsardzības ministrija (AM).
Vairāk uzziniet šeit.
CENAS AUG
Latvenergo palielināti saražotās siltumenerģijas tarifi; būtiski ietekmēs cenu Rīgā
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS Latvenergo ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem un ietekmēs AS Rīgas siltums siltuma tarifus.
Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 līdz 225 eiro par MWh bez PVN. Tā ietekmē AS Rīgas siltums no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas – no 85,45 līdz 170,59 eiro bez PVN par megavatstundu.
Vairāk uzziniet šeit.
IENĀKUMI
Latvijā vidējā alga «uz rokas» – 997 eiro
2022.gada 2.ceturksnī mēneša vidējā bruto (pirms nodokļu nomaksas) darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 362 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 7,6%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos.
Savukārt Baltijas valstu kontekstā vidējā bruto darba samaksa Lietuvā bija 1 781 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1 693 eiro, bet Latvijā – 1 362 eiro.
Vairāk uzziniet šeit.
