Saeimas Jaunās Vienotības (JV) frakcijas deputāti ir sagatavojuši grozījumus, lai “pilnveidotu Pilsonības likumā paredzēto Latvijas Republikas pilsonības atņemšanas tiesisko regulējumu”, informē šīs partiju apvienības mediju pārstāve.
Atbilstoši likuma 24. panta pirmā daļā gadījumā, ja persona izdarījusi pārkāpumu pret Latvijas Republiku un tas grauj pilsoņa un valsts izveidojušās tiesiskās attiecības, personai atņem Latvijas Republikas pilsonību ar nosacījumu, ka persona nekļūst par bezvalstnieku. JV piedāvātie rozījumi paredz iespēju atņemt Latvijas pilsonību personām, kuras ir pārkāpušas naturalizācijas laikā doto solījumu un izdarīja kādu no darbībām, ka ir paredzētas Pilsonības likuma 24.panta pirmajā daļā.
“Normatīvie akti neparedz iespēju atņemt Latvijas pilsonību personai, kurai nav kādas citas valsts pilsonības, jo Latvijai ir saistoša 1961.gada 30.augusta Konvencija par bezvalstniecības samazināšanu, kuras 8.panta 1.punkts nosaka, ka līgumslēdzēja valsts neatņem personai pilsonību, ja atņemšanas gadījumā šī persona kļūtu par bezvalstnieku – personu, kurai nav nevienas valsts pilsonības. Ņemot vērā, ka bijušās PSRS pilsoņi
var iegūt PSRS tiesību pārņēmējas – Krievijas Federācijas – pilsonību,
iecerētie grozījumi neradīs situāciju, ka persona kļūs par bezvalstnieku,” skaidro Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).
Naturalizācijas kārtībā iegūstot Latvijas pilsonību, personas dod svinīgu solījumu būt lojāliem valstij un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus. Kļūstot par pilsoni naturalizācijas kārtībā, personas dotais solījums par uzticību Latvijas Republikai rada pilsoņa un valsts savstarpēji saistīto tiesību un pienākumu kopumu.
Šo saistību neievērošana no pilsoņa puses var būt pamats arī valstij pārskatīt savas saistības, ja pilsoņa rīcība vērsta pret Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto demokrātisko valsts iekārtu, vai radušies citi likuma 24.panta pirmajā daļā minētie gadījumi, kas var būt par iemeslu pilsonības atņemšanai.
Ņemot vērā, ka atņemot Latvijas pilsonību personai var būt nepieciešams laiks, lai saņemtu PSRS tiesību pārņēmējas valsts pilsonību apliecinošus dokumentus un lai nepieļautu situāciju, ka persona nav reģistrēta pilsonībā, lai nodrošinātu personai tiesisko statusu, likumprojekts paredz iespēju šai personai
atjaunot nepilsoņa statusu
līdz brīdim, kad ir saņemta informācija par minētās personas uzņemšanu vai reģistrēšanu citās valsts pilsonībā, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem, vēsta JV pārstāve.
Iespējams, šo JV iniciatīvu varēja rosināt nesenais [un pirmais] Valsts prezidenta piedāvājums likumdošanā – paredzēt bargākus grozījumus Krimināllikuma sadaļā par noziegumiem pret valsti.
Lasiet arī: Rinkēvičs vēlas bargāk sodīt par noziegumiem pret valsti
