Kopš marta sākuma Rīgas līcī, Rīgas brīvostas enkurvietā, reidā stāv kuģis, uz kura atrodas 55 000 tonnu kālija hlorīda un kas Krievijas oligarhiem piemēroto sankciju dēļ nevar pamest valsti, vēsta LTV raidījums De facto.
Minerālmēslu krava pieder firmai, uz kuru attiecas Eiropas Savienības sankcijas, kas tika pieņemtas Krievijai iebrūkot Ukrainā.
Atšķirībā no citiem minerālmēslu uzkrājumiem, uz kuriem attiecās sankciju režīms un ko sāka izvest pēc Valsts vides dienesta (VVD) lēmuma, šajā gadījumā dienests neplāno rīkoties līdzīgi.
Kā atzīmē raidījums, kravas kuģis netiek ne projām, nedz arī atpakaļ ostā – uz tā esošais kālija hlorīds pieder firmai, uz kuru attiecas sankcijas, kas uzliktas Kremlim pietuvinātajam krievu biznesmenim Dmitrijam Mazepinam.
tagad vairāku mēnešu garumā dažādas iestādes netiek skaidrībā, kā šo situāciju atrisināt.
Aptuveni nedēļu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Rīgas ostā no Pēterburgas ienāca daļēji uzkrauts kuģis Asian Majesty. Riga fertilizer terminal to turpināja piepildīt ar kālija hlorīdu, un kopš 5.marta kuģis ar minerālmēslu kravu atrodas Rīgas līcī.
ES ir piemērojusi sankcijas Mazepinam, kura kontrolē atrodas gan minētais terminālis, gan arī Maurīcijā reģistrētā firma United Fertilizers Comapany Limited, kurai pieder kuģa krava. Tās deklarētā vērtība ir ap 17 miljoniem ASV dolāru.
Atļauju ar preci atstāt ostu kuģis lūdza divus mēnešu vēlāk, bet muita sankciju dēļ izbraukt aizliedza.
Kuģa īpašnieks ir Singapūrā reģistrēta kompānija, un uz pašu kuģi un tā komandu sankcijas neattiecas. Tas varētu pamest Latvijas teritoriju, ja vien uz tā nebūtu konkrētās kravas, kas uzskatāma par iesaldētu ekonomisko resursu.
Atšķirībā no citiem gadījumiem, šoreiz nav tā, ka kravu kaut kur citur gaidītu pircējs, kuram nav saistību ar sankcijām.
«Šajā gadījumā, spriežot pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šī krava vienkārši nonāktu citā sankcionētai personai piederošā teritorijā vai citur viņas rīcībā. Citiem vārdiem sakot, ir ļoti uzmanīgi jāpārliecinās, vai ir pamats atbrīvot šos ekonomiskos resursus, vai ir iespējams atrast pamatojumu Eiropas Savienības tiesību aktos, kas pieļauj izņēmumus,» skaidrojusi Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītāja Kristīne Līce.
«Izņēmums ir šauri – vides drošība, cilvēku drošība, jautājums, vai kāds no tiem attiecās uz šo gadījumu.»
Pie risinājuma, ko iesākt ar kuģi un tā kravu, jau vairākus mēnešus strādā vismaz piecas iestādes – Ārlietu ministrija, Valsts vides dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, VID un Rīgas Brīvostas pārvalde, taču konkrētu scenāriju aizvien nav.
Risinājumu rast neizdodoties, jo ne kuģis, ne krava nepieder Latvijā reģistrētām firmām, tām šeit nav bankas kontu un tās neesot vērstas uz sadarbību, atzinuši vairāku iestāžu pārstāvji.
«Līdz šim nav īsti bijusi tāda konstruktīva reakcija uz, piemēram, muitas kolēģu informāciju, ka šo kravu var izkraut jebkurā Eiropas Savienības ostā, kur tas ir tehniski iespējams. Šī krava tad būtu iesaldēta un kuģis varētu doties projām,» atzīmējusi Līce.
