Igaunijas sabiedriskais medijs ERR atstāsta interviju ar šīs valsts lielākā investīciju uzņēmuma Infortar – energokompānijas Eesti Gaas, ko starptautiski pazīst kā Elenger, un Tallink rēderejas īpašnieka – izpilddirektoru Ainu Hanšmidtu (Ain Hanschmidt).
Tajā viņš asi pārmet savas valsts valdībai ekonomiskās politikas neesamību situācijā, kad valsts iekšzemes koppriodukts (IKP) jau ilgstoši krītas.
“Ieņēmumi [budžetā] pieaug par 12 procentiem gadā, kamēr valdība mums joprojām saka, ka valsts budžets ir mīnusos.
Igaunijā kaut kas pašos pamatos nav kārtībā.
Mums būtu jādomā, kā palielināt valsts IKP, bet mēs tikmēr tā vietā esam aizņemti ar visādām muļķībām,” sarunā ar žurnālu Kroonika sacīja Hanšmits.
Viņš atgādināja, ka Igaunijas ekonomika piedzīvojusi lejupslīdi jau sešus ceturkšņus pēc kārtas. “Mēs turamies virs ūdens, pateicoties Somijas tuvumam. Mums nav ekonomiskas politikas un netiek domāts, kā virzīt ekonomiku uz izaugsmi. Vienīgais, ko prot valdība, ir paaugstināt nodokļus un pēc tam sadalīt ieņēmumus.”
Hanšmits dusmojās, ka uz Tallinas–Pērnavas šosejas joprojām nav kustības četrās joslās, kaut tur satiksmē vērojama “vājprātīga” noslodze. “Domāju, ka politiķi nebrauc uz Pērnāvu vai no tās un neredz, cik tas ir bīstami. No ES subsīdijām daudz kas paliek neizmantots, jo neviens tam nav pieķēries,” sacīja uzņēmējs.
“Joprojām spēkā ir ekonomikas likumi – pieci secīgi recesijas ceturkšņi ir pelnījuši valsts sektora investīcijas, noteikti sākot ar Tallinas–Pērnavas un Tallinas–Tartu šoseju pilnu izbūvi,” norādīja Hansšmidts. Viņš arī kritizēja ES zaļās pārejas plānus:
“Eiropas Savienība slīkst populismā, nevis atklāti raugās, ko tā var un ko nevar darīt.
Par “zaļo pāreju” galu galā maksās patērētājs.
Tallink katru gadu būs jāmaksā “zaļie nodokļi” 57 miljonu eiro apmērā, un tie tiks izņemti no klientu kabatas.”
“Cilvēkiem vajadzētu dot iespēju patērēt vairāk, jo tas iedarbinās [ekonomikas] izaugsmi. Mēs nevaram nosmacēt cilvēkus ar nodokļiem,” sacīja uzņēmējs. “Arī valsts aparātam vajadzētu būt “plānākam”. Ja mēs paskatāmies, kur tiek tērēta mūsu nauda, tad liela daļa tiek novirzīta birokrātijas uzturēšanai. Valsts budžets ir tik sarežģīts, ka nevienam nav ne jausmas, kur tā nauda tiek tērēta.”
Kā jau ir ziņots, Igaunijas valdība, kas tika pavasarī izveiota pēc parlamenta vēlēšanām, ir apņēmusies valsts budžeta deficīta segšanai palielināt iedzīvotāju nodokļu nastu. Piemēram, pievienotās vērtības nodokļa likme tiks celts no 20% uz 22%, tāpat Igaunijā gatavojas ieviest jau plašus protestus izraisījušo auto nodokli ar vērienīgām likmēm.
Lasiet arī: Valdība ārkārtas sēdē “ieliek pamatus” budžeta projektam
