Uzņēmējiem, mājsaimniecībām un potenciālajiem investoriem jāsniedz skaidri signāli un ilgtermiņa redzējums par enerģētikas jomu, uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).
Kā informē Saeimas Preses dienestā, deputāti sprieda par progresu Latvijas enerģētikas stratēģijas 2023.-2050.gadam izstrādē.
Kopēja, konkrēta ietvara trūkums kavē enerģētikas sektoru,
kura attīstībai nepieciešams plānot būtiskas investīcijas, un līdz ar to arī visas tautsaimniecības attīstību, uzsvēra Kulbergs. Enerģētikas stratēģijas uzdevumus ir noteikt kopīgo sasniedzamo virsmērķi un iezīmēt plānu, kā to panākt, norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs.
Spriežot par enerģētikas rīcībpolitiku, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izcēla Latvijas stiprās puses enerģētikas sektorā: dabas resursu priekšrocības, spēcīga energosistēmu infrastruktūra un liberalizēti enerģijas tirgi. Līdz 2030.gadam izvirzītie mērķi ir energoapgādes drošums, tautsaimniecības dekarbonizācija un enerģijas eksports valsts labklājībai. KEM pārstāvji informēja, ka turpina darbu pie enerģētikas stratēģijas izstrādes.
Deputāti rosināja topošo Nacionālo enerģētikas un klimata plānu salāgot ar Latvijas enerģētikas stratēģiju. Apakškomisija uzsvēra arī veiksmīga dialoga ar sociālajiem partneriem un nozares ekspertiem lomu plānošanas dokumentu izstrādē.
Šā gada maijā Saeimā notikušajā enerģētikas forumā Vai Latvijai ir nepieciešama ilgtspējīga, Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša enerģētikas stratēģija Saeimas frakcijas vienojās, ka nepieciešams izstrādāt Latvijas enerģētikas stratēģiju 2023.-2050.gadam. Stratēģijai jāaptver energosistēmas drošības un stabilas darbības nodrošinājums, tostarp balansējošās jaudas, dažādiem tautsaimniecības attīstības scenārijiem atbilstošas elektroenerģijas patēriņa prognozes un plānotais enerģijas ģenerācijas portfelis.
Tāpat dokumentā jāparedz Latvijas energotīkla starpsavienojumu risinājumi reģionā, nepieciešamās energotīkla infrastruktūras izveide un finansējuma modelis, konkurētspējīga enerģijas piedāvājuma risinājumi, publiskā un privātā sektora iesaiste un mijiedarbība stratēģijas īstenošanā, kā arī risku izvērtējums.
Atbildīgā ministrija aicināta 5.decembra apakškomisijas sēdē prezentēt gan Latvijas enerģētikas stratēģiju, gan Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, informē Kulbergs.
Lasiet arī: BNN intervija | Valsts prezidents: nākamie četri līdz seši gadi būs ļoti sarežģīti
