Stokholmas Starptautiskais miera izpētes institūts (SIPRI) pirmdien, 22.aprīlī, paziņojumā norādīja, ka 2023.gadā globālie militārie izdevumi pasaulē pieauga par 7%, sasniedzot 2,43 triljonus ASV dolāru, kas ir lielākais ikgadējais pieaugums kopš 2009.gada, pasliktinoties starptautiskajai miera un drošības situācijai, ziņo Reuters.
Pētījumā norādīta, ka lielākie izdevumi šajā gadā bijuši ASV, Ķīnai un Krievijai.
SIPRI Militāro izdevumu un ieroču ražošanas programmas vecākais pētnieks Nans Tjans (Nan Tian) brīdināja, ka valstis liek uzsvaru uz militāro spēku, tādējādi
riskējot saasināt rīcības un reakcijas ciklu nestabilajā ģeopolitiskajā un drošības vidē.
SIPRI norādīja, ka Krievija palielināja izdevumus par 24%, sasniedzot aptuveni 109 miljardus ASV dolāru.
Ukraina palielināja izdevumus par 51% līdz 65 miljardiem ASV dolāru un saņēma vismaz 35 miljardus ASV dolāru militārās palīdzības no citām valstīm, SIPRI piebilstot, ka “kopā Ukrainas militārie izdevumi veidoja aptuveni 91% no Krievijas izdevumiem”.
SIPRI ziņojumā teikts, ka NATO dalībvalstis veido 55% no pasaules militārajiem izdevumiem.
Pētnieks Lorenco Skarazato (Lorenzo Scarazzato) norādīja, ka konflikts Ukrainā ir būtiski mainījis Eiropas NATO valstu drošības uztveri. Par šīm pārmaiņām liecina militāro izdevumu īpatsvara palielināšanās no IKP un NATO mērķis – 2% no IKP – tagad tiek uzskatīts par sākuma punktu, nevis minimālo slieksni.
SIPRI norādīja, ka lielākā daļa Eiropas NATO dalībvalstu ir palielinājušas militāros izdevumus.
ASV tos palielināja par 2% – līdz 916 miljardiem ASV dolāru, kas veido aptuveni divas trešdaļas no kopējiem NATO militārajiem izdevumiem.
Lasiet arī: Krievija saka, ka ASV atbalsts Ukrainai beigsies ar “pazemojošu fiasko”
