Prezidenta amata kandidāta ģimenes uzņēmums apsūdzēts Eiropas Savienības sankciju apiešanā
Viļņā notika Černobiļas kodolkatastrofas upuru piemiņas pasākums
Piektdien, 26.aprīlī, Viļņā notika Černobiļas kodolkatastrofas upuru piemiņas ceremonija. Svjatlanas Cihanouskas birojs paziņoja, ka Viļņā dzīvojošā Baltkrievijas opozīcijas līdere un aptuveni desmit ārvalstu vēstniecību pārstāvji nolika ziedus pie Černobiļas pieminekļa Sapjega pils parkā galvaspilsētā. Katastrofa Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā notika 1986.gada 26.aprīlī. Sākotnēji padomju vadība centās to noslēpt. Padomju valdība uz Černobiļu nosūtīja aptuveni 600 000 tā saukto “likvidatoru”, galvenokārt militārpersonas, policistus, ugunsdzēsējus un ierēdņus, gandrīz bez jebkādiem aizsardzības līdzekļiem, lai palīdzētu dzēst reaktora ugunsgrēku. Viņu vidū bija arī Lietuvas iedzīvotāji.
Parlamenta deputāts lauza zvērestu un pārkāpa Konstitūciju
Ar saviem izteikumiem par ebrejiem deputāts Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis) ir lauzis deputāta zvērestu un rupji pārkāpis valsts Konstitūciju, ceturtdien, 25.aprīlī, nolēma Lietuvas Augstākā tiesa. Ja Žemaitaitis pēc tiesas sprieduma neatkāpsies no deputāta amata, parlamentam būs jābalso par deputāta mandāta atņemšanu. Lai šo to pieņemtu, no parlamenta 141 deputāta būtu nepieciešamas vismaz 85 balsis. Tiesa nolēma, ka ar saviem izteikumiem Žemaitaitis “nav ņēmis vērā konstitūcijas preambulā nostiprināto nacionālās saskaņas veicināšanas pienākumu”, kā arī deputāts nav ievērojis savu zvērestu un nav pildījis pienākumu ievērot Konstitūciju un likumus. Tiesas priekšsēdētājs nevarēja pateikt, vai šī ir pirmā reize vēsturē, kad kādas valsts Konstitucionālā tiesa ir kādu sodījusi par ierakstiem “Facebook”. Nākamajā mēnesī gaidāmajās vēlēšanās Žemaitaitis kandidē uz prezidenta amatu.
Aizturēts viens no iespējamajiem vērtīgo grāmatu zagļiem
Lietuvā kopš 2023.gada nogales apcietinājumā atrodas viens no deviņiem aizdomās turētajiem noziedzīgas bandas locekļiem, kas, iespējams, nozaga vērtīgus 19.gadsimta krievu klasikas darbus no Viļņas Universitātes (VU) un citu Eiropas valstu bibliotēkām, ceturtdien, 25.aprīlī, paziņoja Ģenerālprokuratūra. “Eiropols” ceturtdien paziņoja, ka līdz ar nesenajiem četru Gruzijas pilsoņu arestiem aizdomās turēto skaits ir pieaudzis līdz deviņiem. Viens no arestiem notika Lietuvā, ziņoja aģentūra. 2023.gada maijā no VU bibliotēkas tika nozagtas septiņpadsmit retas krievu grāmatas, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 440 000 eiro.
Lietuva sekos Polijas piemēram saistībā ar ārzemēs dzīvojošo ukraiņu vīriešu mobilizāciju
Ceturtdien, 25.aprīlī, Lietuva apņēmās sekot Polijas piemēram, saistībā ar ārzemēs dzīvojošo ukraiņu vīriešu iesaukšanu armijā, paziņoja aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas). Viņa komentārs izskanēja pēc tam, kad Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs (Wladyslaw Kosiniak-Kamysh) paziņoja, ka Varšava ir gatava palīdzēt Kijivai atgriezt valstī militārā vecuma vīriešus. Viņš norādīja, ka Polija varētu ierobežot sociālos pabalstus ukraiņiem, darba atļauju un citu dokumentu izsniegšanu, taču ukraiņi netiks aizturēti un masveidā deportēti. Lai mudinātu ārvalstīs dzīvojošos militāra vecuma vīriešus atgriezties mājās, Ukraina daļai vīriešu ir pārtraukusi izsniegt jaunas pases.
Parlaments pagarina valsts sankcijas pret krieviem un baltkrieviem
Krievijai turpinot karu Ukrainā, Lietuvas parlaments trešdien, 24.aprīlī, uz gadu pagarināja valsts sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, bet noraidīja priekšlikumus noteikt jaunus ierobežojumus baltkrieviem. Nozīmīgākais no jaunajiem pasākumiem ir aizliegums importēt Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produktus un lopbarību; konkrētu aizliegto produktu sarakstu vēl publicēs valdība. Priekšlikums pagarināt likuma “Par ierobežojošu pasākumu noteikšanu saistībā ar militāro agresiju pret Ukrainu” darbības termiņu tika pieņemts ar 109 balsīm par, divām pret un astoņiem atturoties. Otrdien, 23.aprīlī, parlaments atbalstīja arī grozījumu, kas paredz anulēt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri apzināti, publiski un sistemātiski izplata nepatiesu informāciju, kas ir pretrunā sabiedrības vai valsts interesēm, vai publiski atbalsta ANO dokumentos vai starptautiskās tiesās atzītu agresijas noziegumu. Tomēr ceturtdien šis grozījums no likumprojekta tika svītrots.
Prezidenta amata kandidāta ģimenes uzņēmums, iespējams, izvairījās no ES sankcijām
Prezidenta amata kandidāta Igna Vēgēles (Ignas Vegele) ģimenes kontrolētais apkures sistēmu tirdzniecības un uzstādīšanas uzņēmums “Vilpra”, iespējams, ir apgājis Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, eksportējot gaisa kondicionierus uz Kirgizstānu, liecina pētnieciskās žurnālistikas centra “Siena” un tā partneru Lietuvā un Baltkrievijā veiktā izmeklēšana. Ziņojums tika publicēts trešdien, 24.aprīlī. Uzņēmums “Vilpra” laikā no 2022.gada septembra līdz 2023.gada martam aktīvi tirgojies ar Kirgizstānu, šajā laikposmā eksportējot uz Vidusāzijas valsti gaisa kondicionierus aptuveni 940 000 eiro vērtībā, liecina “Siena” apkopotie dati. Lietuvas Muitas krimināllietu dienests apstiprināja “Siena”, ka pagājušajā vasarā tas bloķēja “Vilpra” sūtījumu uz Kirgizstānu, jo uzņēmums mēģināja atsākt eksportu uz minēto valsti. Uzņēmums “Vilpra” noliedza, ka būtu mēģinājis izvairīties no ES sankcijām. “Vilpra” izpilddirektors Martins Vēgēle (Martynas Vegele), prezidenta amata kandidāta brālis, noraidīja žurnālistu izmeklēšanu kā politiski motivētu.
Lietuva apstiprina projektu līdz 2050.gadam saražot 730 000 tonnu ūdeņraža
Lietuvas valdība trešdien, 24.aprīlī, apstiprināja Enerģētikas ministrijas izstrādāto vadlīniju projektu ūdeņraža nozares attīstībai Lietuvā no 2024. līdz 2050.gadam, kura mērķis ir izveidot videi draudzīgu ūdeņraža ražošanas ekosistēmu un infrastruktūru, līdz 2050.gadam noteikt galvenos tās attīstības virzienus un līdz 2030.gadam izvirzīt uzdevumus. Vadlīnijās ietverts mērķis līdz 2030.gadam valstī uzstādīt vismaz 1 300 MW elektrolīzes iekārtu, gadā saražot 129 000 tonnu zaļā ūdeņraža un no tā saražot vismaz 41% amonija minerālmēslu. Līdz 2050.gadam elektrolīzes jaudai būtu jāsasniedz 8 500 MW, un tīras degvielas ražošanai būtu jāsasniedz 732 000 tonnu, no kurām 44 000 tonnu varētu eksportēt.
Ministrs vēršas pie prokuroriem saistībā ar prezidenta paziņojumu par Volkova uzbrucēju
Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė) otrdien, 23.aprīlī, vērsās Ģenerālprokuratūrā pēc tam, kad pagājušajā nedēļā prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) publiski paziņoja, ka Polijā aizdomās par Viļņā notikušo uzbrukumu Krievijas opozīcijas aktīvistam Leonīdam Volkovam ir aizturēti divi cilvēki. Bilotaite lūdz prokurorus pārbaudīt, vai Nausēda nav pārkāpis likumu, daloties ar šo informāciju. “Prezidenta rīcību es uzskatu par bezatbildīgu komunikāciju, kas grauj Lietuvas un Polijas amatpersonu savstarpējo uzticību un kas varētu kompromitēt arī pirmstiesas izmeklēšanu,” paziņojumā norādīja ministre. Prokuroriem ir lūgts izvērtēt, vai prezidenta rīcība ir uzskatāma par neatļautu pirmstiesas izmeklēšanas datu izpaušanu. Volkovam, kurš bija tuvs Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija sabiedrotais, tika uzbrukts automašīnā pie viņa mājām Lietuvas galvaspilsētā 12.marta vakarā.
Seims pieņem grozījumus par “Rheinmetall” investīcijām
Lietuvas deputāti otrdien, 23.aprīlī, radīja labvēlīgus apstākļus lielākajiem vietējiem un Rietumu ražotājiem, tostarp Vācijas militārajam gigantam “Rheinmetall”, kas plāno Lietuvā būvēt ražotni, lai tie varētu ātrāk un vieglāk būvēt savas rūpnīcas. Aizsardzības rūpniecības projektiem tiks piemēroti īpaši nosacījumi, kas ļaus tiem ātrāk sākt darbību, jo investori varēs pabeigt novērtējuma procedūras par ietekmi uz vidi, kā arī ātrāk saņemt būvatļaujas. Kopumā par šiem grozījumiem balsoja 118 deputāti, četri bija pret un viens atturējās. Seims pieņēma arī grozījumus vairākos ar to saistītajos likumos.
Lietuvas PST paraksta 156 miljonus eiro vērtu līgumu par Ignalinas AES glabātavas būvēšanu
Lietuvas vadošais būvniecības uzņēmums “Panevėžio Statybos Trestas” (PST) otrdien, 23.aprīlī, paziņoja, ka ir parakstījis līgumu ar Ignalinas atomelektrostaciju (IAES) 156 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot PVN, par vājās un vidējas radioaktivitātes īstermiņa kodolatkritumu glabātavas būvniecību. Saskaņā ar līgumu glabātava jāuzbūvē 4,5 gadu laikā, teikts PST paziņojumā. PST ģenerāldirektors Tomass Stuks (Tomas Stukas) glabātavas būvniecību raksturoja kā vienu no uzņēmuma atbildīgākajiem projektiem, kas ir svarīgs visai Lietuvai. Atkritumu glabātava tiks būvēta Stabatišķos, Visaginas pašvaldībā, blakus citām IAES kodolatkritumu apsaimniekošanas iekārtām, un tā sastāvēs no trim dzelzsbetona moduļiem, kuros varēs glabāt līdz 100 000 kubikmetru lielu atkritumu daudzumu. Plānots, ka glabātuve tiks piepildīta ar atkritumiem līdz 2038.gadam un to plānots apsaimniekot vismaz 300 gadus.
