Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) ir iepazīstinājusi ar plaši apspriesto Aizsardzības fonda pasākumu kopumu, kas sastāv no deviņiem likumiem un konceptuālā likuma par ierosināto apdrošināšanas līgumu papildu aplikšanu ar nodokļiem.
Pirmkārt, paketē ir iekļauti priekšlikumi palielināt valsts aizsardzības izdevumus līdz 3% no IKP laikposmā no 2025. līdz 2030.gadam. Ierosinātais pasākumu kopums sastāv no četrām daļām: banku solidaritātes nodokļa pagarināšanas, uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšana un akcīzes nodokļa palielināšana noteiktām precēm un pakalpojumiem.
Tomēr banku un dažu citu nozaru vadītāji ir sašutuši, uzstājot, ka
galdā liktais pasākumu kopums neatbilst tam, kas ticis apspriests un par ko tika panākta vienošanās.
“…Mēs ierosinām lēmumus, kas tieši atbilst aizsardzības un civilās aizsardzības vajadzībām, nodrošinot nepieciešamo aizsardzības finansējuma līmeni un gatavību pret apdraudējumiem. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un to, ka Lietuva atrodas pie Eiropas Savienības robežas, mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu drošību. Tieši šie ierosinātie grozījumi ir guvuši visplašāko politisko partiju, uzņēmēju, arodbiedrību, NVO atbalstu un var tikt pieņemti Seimā,” paziņojumā presei norāda Skaiste.
Aizsardzības fonda pamatā būs uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšana – likme uzņēmumiem tiks paaugstināta par 1%, no pašreizējiem 15% līdz 16%, un mazo uzņēmumu samazinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tiks palielināta par 1% – līdz 6%. Šeit arī ierosināts lēmums atcelt īpašos uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmus apdrošināšanas un veselības aprūpes nozarēs, kā arī ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem, kas saistīti ar videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.
“Galvenie papildu ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanas varētu veidoties 2026.gadā, taču, ņemot vērā uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu, daļa ieņēmumu būs pieejama jau 2025.gadā,” teica Skaiste.
Visbeidzot, tika ierosinātas izmaiņas uzņēmējdarbības licenču regulējumā, kas bija paredzētas valdības iesniegtajā nodokļu priekšlikumu paketē. Šie grozījumi Aizsardzības fondam nodrošinātu papildu 46 miljonus eiro 2025.gadā un vairāk nekā 163 miljonus eiro 2026.-2027.gadā, sacīja ministre.
Otrs Aizsardzības fonda stūrakmens ir solidaritātes maksājumi,
ko veic bankas, kas darbojas Lietuvā. Ministrija ierosināja to pagarināt par vienu gadu līdz 2026.gadam, kas ir “pagaidu lēmums”, norādīja Skaiste.
“Mēs paredzam, ka šie izņēmuma apstākļi finanšu nozarē turpināsies vismaz līdz 2025.gadam. Tāpēc likums (par pagaidu solidaritātes nodokli) tiek grozīts, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus,” sacīja ministre.
Pēc viņas teiktā, solidaritātes nodokļa pagarināšana par vienu gadu Aizsardzības fondam nesīs 60 miljonus eiro.
Lietuvas Banku asociācijas (LBA) prezidente Eivile Čipkute (Eivilė Čipkutė) apgalvo, ka
valdība, ierosinot pagarināt banku solidaritātes nodokļa maksājumus, “lauzusi solījumus” finanšu iestādēm.
“Tā nav solidaritātes nodokļa pagarināšana, tas ir jauns nodoklis, jo ir mainīta tā bāze. Ja tā netiktu mainīta, 2025.gadā netiktu iekasēta papildu nauda. Tāpēc mēs uz to raugāmies kā uz solījumu laušanu,” apgalvoja Čipkute.
Viena ceturtā daļa no Aizsardzības fonda pasākumu kopuma ir lēmumi, kas saistīti ar akcīzes nodokļiem: papildu akcīzes nodoklis alkoholam un tabakas izstrādājumiem, kas papildinās akcīzes nodokļu trīs gadu plānu, un attiecīgi sešu centu (akcīzes nodokļa daļa + PVN) aizsardzības maksājums par litru degvielas attiecībā uz akcīzes nodokli benzīnam, dīzeļdegvielai, zaļajai lauksaimnieku dīzeļdegvielai un transporta gāzei. Šie lēmumi Aizsardzības fondu 2025.gadā nodrošinās ar papildu gandrīz 142 miljoniem eiro, 2026.gadā – ar vairāk nekā 157 miljoniem eiro, bet 2027.gadā – gandrīz 173 miljoniem eiro.
Aizsardzības fonda lēmumu paketi papildina arī jaunā ierosinātā drošības iemaksu ideja – 10% iemaksa par apdrošināšanas līgumiem, nepiemērojot to fizisko personu dzīvības apdrošināšanai un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai. Tā kā šis regulējums ir pilnīgi jauns, tad šī iecere, atšķirībā no citiem ierosinātajiem risinājumiem, vispirms tiks prezentēta sabiedrībai, un tikai pēc tam tiks izstrādāts likumprojekts. Šis lēmums 2025.gadā dos papildu 50 miljonus eiro, bet 2026. un 2027.gadā – 100 miljonus eiro katru gadu.
Paredzams, ka Aizsardzības fonda lēmumi 2025.gadā kopumā nodrošinās papildu finansējumu gandrīz 298 miljonu eiro
apmērā, 2026. gadā – vairāk nekā 421 miljona eiro apmērā un 2027.gadā – gandrīz 437 miljonu eiro apmērā.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas datiem aizsardzības finansējuma vajadzības nākamajam piecu gadu periodam veido fiksētā un mainīgā daļa. Lai 2025.gadā sasniegtu 3% no IKP un līdz 2030.gadam saglabātu šo finansējuma līmeni, būs nepieciešami papildu 0,5% no IKP gadā. Tie būs 400 miljoni eiro 2025.gadā un 440 miljoni eiro 2027.gadā.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem nepieciešamais finansējums, lai stiprinātu un attīstītu civilās aizsardzības programmu, ir 150 miljoni eiro. Programmas mērķis ir īstenot septiņas prioritātes: attīstīt patvertņu infrastruktūru, uzlabot trauksmes izziņošanas sistēmu un paaugstināt sabiedrības informētību par to, stiprināt krīžu vadības un civilās aizsardzības iestāžu sagatavotību un noturību, uzlabot veselības aprūpes sistēmas noturību, veidot civilās aizsardzības palīdzības komandas, uzlabot sagatavotību ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodolapdraudējumiem, stiprināt civilās aizsardzības mācību spējas.
Lai izpildītu šīs vajadzības, tiek ierosināts 25 miljonus eiro gadā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, ko pašvaldības saņem no ekonomiskās izaugsmes, novirzīt Civilās aizsardzības stiprināšanas un attīstības programmas īstenošanai, proti, patvertņu infrastruktūras attīstībai, preventīvām un sagatavotības iniciatīvām, krājumu un iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai.
“Tas ļautu attīstīt patvertņu infrastruktūru, kā arī nodrošinātu līdzekļus preventīvajām un sagatavotības iniciatīvām, kā arī nepieciešamo aprīkojumu un rezerves, lai nodrošinātu civilās aizsardzības programmas gatavību krīzes situācijā,” sacīja Skaiste.
Lai paātrinātu plānotās militārās nodaļas izveidi un uzņemtu Vācijas brigādi, tiek palielināti arī valsts aizsardzībai atvēlētie līdzekļi.
Lietuvas Biznesa konfederācijas (LBF) prezidents Andrjus Romanovskis (Andrius Romanovskis) atzina, ka,
lai gan kopumā viņš projektu atbalsta, daži priekšlikumi “sagādā vilšanos”.
“Ierosinātais pasākumu kopums nepiedāvā solīto taisnīgumu. Mēs esam gatavi maksāt par aizsardzību tik daudz, cik nepieciešams. Taču mūsu piedāvājums bija pavisam cits – vispārēja PVN paaugstināšana par vienu procentu un vispārēja ienākuma nodokļa palielināšana… Taču mēs redzam, ka PVN ir atstāts nemainīgs, toties tiek piedāvātas citu patēriņa nodokļu izmaiņas,” sacīja Romanovskis, piebilstot, ka valdības lēmums necelt PVN un aizsardzības vajadzībām aizņemties tikai no iekšzemes tirgus bija “bez ambīcijām”.
Viņš brīdina, ka parlamentā, Seimā, šis pasākumu kopums varētu izraisīt plašas un ilgstošas debates, iespējams, noraidot daļu no tā, jo īpaši tāpēc, ka tajā ir iekļauti daži priekšlikumi no valdības iepriekš iesniegtā nodokļu reformas tiesību aktu kopuma.
Viņš ir pārliecināts, ka īpaši lielu pretestību izraisīs ierosinātā nodokļu palielināšana mazajiem uzņēmumiem,
akcīzes nodokļa palielināšana alkoholam un tabakas izstrādājumiem, kā arī jaunais nodoklis apdrošināšanas prēmijām.
Lietuvas Degvielas uzpildes staciju savienības izpilddirektors Vids Šukis (Vidas Šukys) apgalvo, ka viņu “pārsteidz” priekšlikums palielināt akcīzes nodokli degvielai, kuru viņš dēvē par “nesaprātīgu lēmumu”. Pēc viņa teiktā, Lietuvā pārdotās degvielas cena, enerģētikas krīzes laikā, jau tā ir nekonkurētspējīga vides nodokļu un neefektivitātes dēļ.
Paredzams, ka Aizsardzības fonda priekšlikumi tiks apspriesti valdības sēdē nākamnedēļ un pēc tam iesniegti Seimam.
