Kosmosa jomas vadītāji atzinīgi vērtēja Eiropas atgriešanos kosmosā pēc tam, kad ap plkst. 16.00 pēc vietējā laika no Francijas Gviānas pacēlās Eiropas jaunākā bez apkalpes raķete “Ariane 6”, kas otrdien, 9.jūlijā, veiksmīgi veica vairākus izmēģinājumus debijas lidojumā, tādējādi atjaunojot kontinenta neatkarīgu piekļuvi kosmosam pēc kavēšanās, politiskām neveiksmēm un debatēm par finansējumu, taču misija beidzās ar nepalaistu pēdējo kravu, ziņo “Reuters”.
Lai gan lidojums nebija komerciāla misija, tā laikā pētniecības nolūkos kosmosā tika izvietoti trīs mikrosatelīti, kas pamudināja Eiropas kosmosa amatpersonas atzīt šo pirmo lidojumu par veiksmīgu.
“Eiropa ir atgriezusies kosmosā,” Francijas kosmosa aģentūras CNES vadītājs Filips Baptists (Philippe Baptiste), paziņoja Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) galvenajai mītnei Parīzē, kur darbinieki un politiķi priecājās par pacelšanos.
5,4,3,2,1 allumage Vulcain! 🚀
Relive the moment the first Ariane 6 launched from @EuropeSpacePort, French Guiana 👇
🔊Turn the sound all the way UP ⬆️ #GoAriane! pic.twitter.com/WYRpPLGtnn
— European Space Agency (@esa) July 9, 2024
Raķetes “Ariane 6” debijas lidojuma laikā kosmosā veiksmīgi tika iedarbināts dzinējs “Vinci”. Taču anomālijas dēļ neizdevās noslēgt misijas pēdējo trešo kārtu, kad izslēdzās svarīgs palīgdzinējs, kas ir ļoti svarīgs, lai raķete spētu nogādāt kravas paredzētajā orbītā, kas neļāva palaist divas testa kravas un tās palika pie kuģa. Paredzams, ka tiks veikta inženiertehniskā izmeklēšana.
EKA ģenerāldirektors Jozefs Ašbahers (Josef Aschbacher) paziņoja, ka aģentūra tomēr ir uz pareizā ceļa, lai līdz gada beigām veiktu otro lidojumu.
“Ariane 6” izmaksas tiek lēstas četru miljardu eiro apmērā. Tās pirmais starts, kas sākotnēji bija paredzēts 2020.gadā, tika vairākkārt atlikts.
Pēc “Ariane 5” darbības pārtraukšanas Eiropai trūkst neatkarīgu satelītu palaišanas iespēju, ko vēl vairāk saasinājis Ukrainas karš, liekot pārtraukt Rietumu sadarbību ar Krievijas raķetēm “Sojuz” un Itālijas “Vega C” iesaldēšanu. Saskaņā ar EKA “Ariane 6” ir ļoti svarīga Eiropas neatkarīgajai piekļuvei kosmosam, jo īpaši pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes apstākļos.
Eiropas paļaušanās uz ASV konkurenta “SpaceX” raķeti “Falcon 9”, lai palaistu kravas, uzsver kontinenta izolētību globālajā tirgū.
“Ariane 6” projekta, ko uzsāka 2014.gadā, mērķis ir risināt šo sīvo konkurenci, lai sasniegtu kosmosu, ikdienas dzīvei uz Zemes kļūstot aizvien atkarīgākai no satelītu savienojumiem un datiem.
Francijas finanšu ministrs Bruno Le Mērs (Bruno Le Maire) uzsvēra “Ariane” programmu kā Eiropas vienotības simbolu, apgalvojot, ka tā apliecina Eiropas spēju konkurēt ar Ķīnu un ASV, pateicoties apņēmībai un kopīgiem centieniem.
Eiropas amatpersonas atzina, ka būs nepieciešams laiks, lai “Ariane 6” kļūtu ekonomiski izdevīga. Arī Eiropas meteoroloģisko satelītu operatora “Eumetsat” nesenais lēmums nākamajai satelīta palaišanai izmantot “Falcon 9”, nevis “Ariane 6”, ir satraucis Eiropas amatpersonas un izgaismojis spriedzi saistībā ar atbalstu vietējai kosmosa nozarei.
EKA veicina mazo nesējraķešu projektus, lai potenciāli piesaistītu privātos partnerus, savukārt “Ariane 6” turpmākajos gados plānotas 29 misijas ar mērķi veikt līdz 12 lidojumiem gadā, no kuriem 18 būšot “Amazon Kuiper” interneta satelītu konstelācijas palaišana.
Lasiet arī: Lietuvas prezidents: Rotācijas pretgaisa aizsardzību Baltijas valstīs nodrošinās NATO
