Pēc tam, kad sestdien Francijas lidostā tika aizturēts Krievijā dzimušais “Telegram” vadītājs Pāvels Durovs, pamatojoties uz orderi, kas saistīts ar lietotnes nepietiekamu moderēšanu, tostarp apsūdzībām par nespēju ierobežot tādas noziedzīgas darbības kā narkotiku tirdzniecība, bērnu seksuāls saturs un krāpšana, lietotne “Telegram” vēlu svētdien, 25.augustā, paziņoja, ka tās vadītājam “nav nekā slēpjama”, vēsta britu raidorganizācija BBC.
“Telegram” paziņojumā norādīja, ka “tās moderācija atbilst nozares standartiem un pastāvīgi uzlabojas”.
“”Telegram” izpilddirektoram Pāvelam Durovam nav nekā slēpjama un viņš bieži ceļo pa Eiropu,” paziņoja uzņēmums. “Ir absurdi apgalvot, ka platforma vai tās īpašnieks ir atbildīgs par šīs platformas ļaunprātīgu izmantošanu.”
Uzņēmums norādīja, ka ievēro Eiropas Savienības tiesību aktus, tostarp Digitālo pakalpojumu likumu, kura mērķis ir nodrošināt drošu un atbildīgu tiešsaistes vidi.
“Gandrīz miljards lietotāju visā pasaulē izmanto “Telegram” gan kā saziņas līdzekli, gan kā svarīgas informācijas avotu,” teikts lietotnes paziņojumā.
“Mēs gaidām ātru šīs situācijas atrisinājumu.”
Durova aizturēšanas laiks esot pagarināts, un viņu varētu aizturēt līdz 96 stundām. Krievijā dzimušais 39 gadus vecais Durovs pašlaik dzīvo Dubaijā, viņam ir gan Apvienoto Arābu Emirātu, gan Francijas pilsonība.
Šifrētā lietotne, kurai ir gandrīz miljards lietotāju, ir īpaši populāra Krievijā, Ukrainā un bijušajā Padomju Savienības teritorijā. “Telegram” tiek ierindota kā viena no galvenajām sociālo mediju platformām aiz “Facebook”, “YouTube”, “WhatsApp”, “Instagram”, “TikTok” un “Wechat”.
Pēc tam, kad Durovs atteicās nodot lietotāju datus, 2018.gadā Krievijā lietotni aizliedza, atceļot aizliegumu 2021.gadā.
Krievija Durovu, kurš 2013.gadā izveidoja lietotni un 2014.gadā pameta Krieviju pēc tam, kad noraidīja valdības prasību slēgt opozīcijas kopienas vietnē “VKontakte”, joprojām uzskata par Krievijas pilsoni.
Pēc viņa aizturēšanas Francijā Krievijas vēstniecība centusies noskaidrot situāciju un sniegt konsulāro atbalstu, taču ziņoja, ka Francijas iestādes nesadarbojas.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova kritizējusi Rietumu cilvēktiesību NVO klusēšanu par Durova arestu pēc tam, kad tās kritizēja Krievijas lēmumu 2018.gadā “radīt šķēršļus” “Telegram” darbībai Krievijā.
“Telegram” lielās grupas, kurās ir līdz 200 000 dalībnieku, ir radījušas bažas par dezinformācijas izplatīšanos un kaitīga satura, tostarp konspirācijas teoriju, neonacistu materiālu un nelikumīgu darbību, izplatīšanu, kiberdrošības ekspertiem kritizējot “Telegram” moderēšanas sistēmu, jo tā esot ievērojami vājāka nekā citām sociālo mediju platformām.
