Vien dažas dienas pēc plašākajiem uzbrukumiem Kijivai kopš pilna mēroga kara sākuma 2022.gadā, Krievija piedraudējusi veikt jaunu sistemātisku uzbrukumu vilni pret Ukrainas galvaspilsētu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Krievijas Ārlietu ministrija informējusi, ka jaunie uzbrukumi tikšot vērsti pret komandposteņiem un vadības centriem, un arī pret lidrobotu ražotnēm. Maskava aicinājusi ārvalstu pilsoņus un diplomātus pēc iespējas ātrāk pamest Kijivu, un brīdinājusi ukraiņus, lai tie izvairās no administratīvajām un militārajām ēkām.
Ukraina paziņojusi, ka Krievijas draudi nav nekas cits kā vien bezkaunīga šantāža, un aicinājusi sabiedrotos pastiprināt spiedienu uz Maskavu. Kijivas paziņojumā arī sacīts, ka, brīdinot ārvalstu pilsoņus, Maskava atzīst, ka tās veiktie uzbrukumi ir vērsti arī uz ārzemju diplomātiskā korpusa pārstāvju iebiedēšanu. Ukraiņi norādīja, ka krievu triecieni Kijivai kopš kara sākuma nav apstājušies ne uz nedēļu, un kopējie Maskavas radītie draudi drošībai ir tādā pašā līmenī kā iepriekšējos gados vai mēnešos.
Plaša mēroga uzbrukumos 23.maijā Kijivā un citviet bojā gājuši četri un ievainoti apmēram 100 cilvēki. Maskava paziņojusi, ka tā un plānotie uzbrukumi ir atbilde uz Ukrainas uzbrukumu studentu kopmītnēm Starobilskā. Ukrainas armija informējusi, ka tās spēki Krievijas okupētajā Ukrainas austrumu daļā pie Starobilskas notriekuši krievu lidrobotu, un nav veikuši uzbrukumu civiliedzīvotājiem.
Pēc īsa pamiera ap 9.maiju Krievija pret Ukrainu veikusi vairākus uzbrukumu viļņus.
25.maija vakarā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicinājis ASV valsts sekretāru Marko Rubio (Marco Rubio) evakuēt amerikāņu diplomātus no Kijivas. Pēc sarunas ar Lavrovu Rubio sacījis, ka lielie triecieni kā no Krievijas, tā Ukrainas puses ir skaidrs atgādinājums tam, ka “šis ir drausmīgs karš” un tam jāpieliek punkts. Rubio sacīja, ka ASV ir gatavas darīt jebko, kas iespējams, lai palīdzētu izbeigt karu, un cerot, ka kādā brīdī tam radīsies iespēja.
Daudzi Krievijas aicinājumu evakuēt ārvalstu diplomātus uztver kā psiholoģiskā spiediena izdarīšanu. Krievija kopš pilna mēroga kara sākuma regulāri veic plašus uzbrukumus Kijivai.
Četrarpus pilna mēroga kara gadi ļāvuši Ukrainai attīstīt plašu un daudzslāņainu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Pašlaik tiek pārtverta lielākā daļa lidrobotu un raķešu, tomēr Krievija bieži tās palaiž tādā apjomā, ka aizsardzības sistēmas nespēj visas pārtvert. Ukraina arī lielā mērā ir atkarīga no citu valstu piegādātajām sistēmām, lai pārtvertu Krievijas raidītās raķetes. Martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka valsts varētu saskarties ar ieroču trūkumu Irānas kara dēļ.
Lasiet arī: Igaunijas izlūkdienesta vadītājs: Putins var zaudēt sviras sarunās