Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam, galīgajam lasījumam atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos un valdībā atbalstītos grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz e-rēķinu izmantošanu noteikt kā obligātu no 2026.gada 1.janvāra.
Likumprojektam iepriekš noteikta steidzamība, un to Saeimā plānots izskatīt ceturtdien, 31.oktobrī.
Grozījumi noteiks tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumentam jeb rēķinam, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai. Paredzēts, ka visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026.gada 1.janvāra tiks noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu).
Turklāt pārejas noteikumi paredz, ka no 2025.gada 1.janvāra Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformēs kā e-rēķinu. Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tostarp saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē.
Lai noteiktu e-rēķina aprites kārtību, tostarp tehniskos datu apmaiņas ceļus, piegādes un saņemšanas veidus, nepieciešamos pielāgojumus e-adresē un citus e-rēķinu aprites tehniskos aspektus, likumā tiks dots deleģējums Ministru kabinetam (MK) līdz 2025.gada 1.jūlijam izdot noteikumus, kuros būs noteikta e-rēķina aprites kārtība.
MK noteikumos tiks ietverts, ka nodokļu maksātāju B2B (“Business to Business”) segmentā obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai tiks ieviests risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus. Tie ietver bezmaksas valsts piegādes risinājumu (e-adrese), PEPPOL (“Pan-European Public Procurement On-Line”) pakalpojuma sniedzējus jeb operatorus (maksas pakalpojums), kā arī individuālā veidā starp nodokļu maksātājiem, proti, rēķina izrakstītājam un saņēmējam vienojoties par aprites kanālu, piemēram, izmantojot e-pastu vai tiešās programmatūras integrācijas saskarnes.
Lai no 2026.gada 1.janvāra nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un e-rēķinu datu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tiks nodrošināti arī bezmaksas datu nosūtīšanas kanāli – e-adrese vai Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) API (“Application Programming Interface”) risinājums vai manuāli, augšupielādējot e-rēķina datni EDS saskarnē.
Lasiet arī: Viedoklis: Deputāti tērē naudu, kamēr maznodrošinātie paliek izsalkuši