To prognozē Arvils Ašeradens, topošās valdības deklarācijas finanšu darba grupas vadītājs, viens no partiju savienības Jaunā Vienotība (JV) līderiem. Paredzēts, ka tehniskais budžets tiks noteikts ar finanšu ministra rīkojumu.
Ašeradens skaidroja, ka tehnisko budžetu veidotu gan ar pērn pieņemto vidēja termiņa budžeta likumu tolaik izveidotais 2023.gada vidēja termiņa budžets, gan arī papildu izdevumi, kas tiktu piešķirti vienošanās īstenošanai par pedagogu atalgojuma pieaugumu, ukraiņu bēgļu atbalstam un, iespējams, kādām citām neatliekamām vajadzībām, kuras vēl tiks izvērtētas.
JV politiķis norādīja, ka nākamā valdība pēc tās apstiprināšanas izstrādās budžetu 2023.gada lielākajai daļai, ko Saeima varētu pieņemt februāra beigās vai marta sākumā.
Arī Finanšu ministrijā strādā pie risinājumiem, lai nodrošinātu tās izmaiņas, kurām jāstājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Piemēram, grozījumos Darba likumā ir paredzēts minimālās algas kāpums līdz 620 eiro. Ministrijā uzsver, ka jaunās valdības pirmais uzdevums pēc tās apstiprināšanas būs 2023.gada valsts budžeta sagatavošana.
Likums par budžeta un finanšu vadību nosaka, ka parasti budžets Saeimai ir jāiesniedz līdz 15.oktobrim, savukārt pēc Saeimas vēlēšanām – ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc valdības apstiprināšanas. Patlaban spēkā ir Saeimas 2021.gada nogalē pieņemtais likums par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam. Saskaņā ar šo likumu valsts budžeta ieņēmumi 2023.gadā plānoti 12 miljardu eiro apmērā.
Lasiet arī: Latvijā oktobrī gada inflācija augstākā kā ES un eirozonā vidēji