Piektdienas, 29.novembra, agrā rītā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi notika plaši protesti un policijas sadursmes ar protestētājiem pēc tam, kad valsts valdošā partija “Gruzijas sapnis” paziņoja, ka valdība pārtrauks sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un atteiksies no budžeta dotācijām līdz 2028.gadam, ziņo “Reuters”.
Gruzijas attiecības ar ES pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās, Briselei apgalvojot, ka Gruzijas valdība ir ķērusies pie autoritārām metodēm un ieņem prokrievisku nostāju. ES jau bija paziņojusi, ka Gruzijas pieteikums dalībai ES ir iesaldēts.
Pirms sākās sadursmes, tūkstošiem proeiropeiski noskaņotu protestētāju bija bloķējuši galvaspilsētas ielas. Valsts prezidente apsūdzēja valdību par “kara” pasludināšanu savai tautai un konfrontēja policiju, jautājot, vai tā kalpo Gruzijai vai Krievijai.
Policija lika protestētājiem izklīst, šāva no ūdens lielgabaliem un pielietoja piparu un asaru gāzi, kad viņi mēģināja ielauzties parlamentā. Daži protestētāji uz policiju meta petardes, kliedzot “krievi” un “vergi”.
Georgian security forces began dispersing protesters with tear gas and water cannons.
They are now heading to the center of the rally on the Rustaveli Avenue in Tbilisi. pic.twitter.com/20Vkir2DGC
— Status-6 (Military & Conflict News) (BlueSky too) (@Archer83Able) November 28, 2024
Pēc tam, kad demonstranti tika atvairīti no iekļūšanas parlamenta ēkā, viņi sāka būvēt barikādes.
“We are Georgia”, protest continues. pic.twitter.com/8Vbg9K3oZB
— Mariam Nikuradze (@mari_nikuradze) November 28, 2024
Gruzijas valdošā partija “Gruzijas sapņu” apsūdzēja ES “apvainojumu kaskādē”, paziņojumā norādot, ka tā izmanto pievienošanās sarunas, lai “šantažētu” valsti un “organizētu revolūciju valstī”.
Tā rezultātā tā paziņoja: “Mēs esam nolēmuši jautājumu par sarunu uzsākšanu ar Eiropas Savienību neiekļaut darba kārtībā līdz 2028.gada beigām. Mēs arī atsakāmies no jebkādām Eiropas Savienības budžeta dotācijām līdz 2028.gada beigām.”
Gruzija, kas ir vēsturiski prorietumnieciska un, kuras konstitūcijā ir ierakstīta pievienošanās ES, saskaņā ar valdošās partijas “Gruzijas sapnis” apgalvojumiem joprojām ir apņēmības pilna pievienoties ES, neraugoties uz diplomātisko saspīlējumu ar Briseli un ciešākām attiecībām ar Krieviju.
Sabiedrības atbalsts dalībai ES joprojām ir spēcīgs – 80%, un bloka karogs ir izkārtots līdzās valsts karogiem uz valdības ēkām.
Pazīstamais opozīcijas līderis Giorgijs Vašadze sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja: “Pašpasludinātā, nelikumīgā valdība jau ir juridiski parakstījusi Gruzijas un gruzīnu tautas nodevību.”
Prezidente Salome Zurabišvili, proeiropeiskā “Gruzijas sapņa” kritiķe, sacīja, ka valdošā partija ir “pasludinājusi nevis mieru, bet karu savai tautai, tās pagātnei un nākotnei”.
BNN jau ziņoja, ka Zurabšvili prezidentūras termiņš beigsies decembrī un valdošā partija “Gruzijas sapnis”, kā nākamo prezidentu ir izvirzījusi bijušo likumdevēju ar stingriem pret Rietumiem vērstiem uzskatiem.
Ceturtdien Gruzijas premjerministrs Iraklijs Kobahidze žurnālistiem sacīja, ka dalība ES var kaitēt Gruzijas ekonomikai, jo Tbilisi būs jāatceļ bezvīzu nolīgumi un tirdzniecības darījumi ar citām valstīm.
ES piešķīra Gruzijai kandidātvalsts statusu 2023.gada decembrī, bet ir paziņojusi, ka virkne likumu, ko kopš tā laika pieņēmis “Gruzijas sapnis”, tostarp “ārvalstu aģentu” un LGBT tiesību ierobežojumi, ir autoritāri, Krievijas iedvesmoti, un ir šķēršļi dalībai ES.
Krievijai un Gruzijai nav oficiālu diplomātisko attiecību kopš Maskavas uzvaras īsajā 2008.gada karā, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairumam gruzīnu nepatīk Krievija, kas turpina atbalstīt divus separātiskos Gruzijas reģionus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien vizītes laikā Kazahstānā uzslavēja “drosmi un raksturu”, ko, pēc viņa teiktā, Gruzijas iestādes izrādījušas, pieņemot likumu par ārvalstu aģentiem.
Lasiet arī: Gruzijas valdošā partija prezidenta amatam izvirza bijušo futbolistu Kavelašvili
Lasiet arī: VIDEO | Tūkstošiem cilvēku protestē Gruzijā, opozīcijai apstrīdot vēlēšanu rezultātus
