Viedokļa raksts/Ilona Bērziņa
Jaunieceltais satiksmes ministrs Atis Švinka (PRO) ilggadējam “airBaltic” šefam Martinam Gausam solījis “patiesības stundu”. Tāda pat “stunda” ir vairāk kā nepieciešama arī “Rail Baltica” spices, arī Švinkas partijas biedra Kaspara Briškena darbības izvērtēšanai. Tas, ka Latvija nokavētas “Rail Baltica” projektēšanas dēļ zaudējusi 17,2 miljonus Eiropas Savienības naudas, tomēr nav nekādas “pupu mizas”, uz ko var pievērt acis un slaidi nospļauties.
“Rail Baltica” ir viens no lielākajiem infrastruktūras objektiem Baltijas reģionā, taču Latvija vairākkārt pierādījusi, ka termiņu ievērošana tai nav prioritāte. Kavējumi ir sistēmiski un atkārtojas gadu no gada, kamēr politiķi un atbildīgās amatpersonas tikai attaisnojas meklē vainīgos. Kamēr citviet Eiropā lielie infrastruktūras projekti virzās uz priekšu, Latvija turpina kavēties, palaižot garām iespējas un zaudējot naudu.
Patlaban Latvija no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda piešķirto finansējumu izmanto tik kūtri, it kā šīs naudas “apgūšana” nebūtu nepieciešama mūsu pašu valsts produktivitātes un konkurētspējas celšanai, bet gan kādam mistiskam onkulim Eiropas Komisijā.
Pirms četriem gadiem saņēmām patiesi labu ziņu, ka mums no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma piešķirti 1,8 miljardi eiro. Tā sakot, atrodiet piedurknes un būvējiet savu “Rail Baltica”, slimnīcām nepieciešamās ēkas un vēl visādas labas lietas. Tas viss ir palikts zem ļoti neskaidrā un izplūdušā termina par ES naudas “apgūšanu”. Nezinu, varbūt pašmāju un Eiropas birokrātiem šis termins ir sirdij mīļš un saprotams, tomēr man tas asociējas ar veco, labo latviešu vārdu “izķinķilēšana” – dažādu birokrātu algošanu un naudas tērēšanu lietām, kas patiesībā nemaz nav vajadzīgas. Nepilnu četru gadu laikā ir apgūti ir 0,8 miljardi eiro. Tātad mazāk par pusi. Jautājums ir – vai spēsim līdz nākamā gada augustam saprātīgi ieguldīt savā tautsaimniecībā atlikušo 1,1 miljardu vai arī ierakstīsim to skurstenī?
Šobrīd mūsu aktīvā ir nokavēti dzelzceļa līnijas projektu izstrādes termiņi, “Rail Baltica” vajadzībām nepieciešamās zemes atsavināšanas dramatiska kavēšanās, līdz galam nepabeigts Stradiņu slimnīcas A2 korpuss, neskaidrības ap Gaiļezera Infekciju slimnīcas bloka būvniecību (lētākais būvnieku piedāvājums pārsniedz tam pieejamo finansējumu), slimnīcām trūkstošie 40 miljoni eiro, uz bankrota sliekšņa esošā Ventspils osta un VAS “Latvijas dzelzceļš”. Vai tas viss liecina par valdības saimniekot prasmi vai vismaz spēju šos “saimniekotājus” uzraudzīt? Noteikti nē.
Tieši tāpēc sākumā minēju Ati Švinku un viņa Gausam solīto “patiesības stundu”, ka ir nelielas cerības – jaunais satiksmes ministrs savas atbildības lauciņu spēs kaut cik jēdzīgi sakārtot. Ja neskaita slimnīcu jautājumu, tad dzelzceļš, “Rail Baltica”, “air Baltic”, kā arī nepieklājīgi ievilkusies ostu reforma un Ventspils ostas, maigi sakot, draņķīgā situācija, tomēr ir viņa atbildības lauciņš. No kurienes tādas cerības? Paskaidrošu.
Atim Švinkam pieder daļas četrās komercsabiedrībās, tātad uzņēmējdarbība viņam nav sveša. Ja paskaitām Švinkas kungam piederošo kapitāldaļu kopējo vērtību, bezskaidras naudas uzkrājumus, dividendes un vairāk kā pusmiljona eiro vērto aizdevumu, droši varam viņu ierindot miljonāru sarakstā. Tātad starp cilvēkiem, kuri zina, ka nauda kokos neaug, bet ir jānopelna. Viņa kolēģis un priekšgājējs no progresistu rindām ar šādu pieredzi lepoties nevar, varbūt tādēļ arī vīram ar lielu projektu grožu turēšanu diez ko nevedās.
Lai kā arī būtu, bet Švinkas kungam jāspēj nodrošināt, lai “Rail Baltica” projekts vismaz pamattrases līmenī tomēr taptu un jāattīra to no pagaidām absolūti nevajadzīgām ekstrām, kā, piemēram, bagāžas pazemes transportēšanas tunelis Rīgas dzelzceļa stacijā vai bēdīgi slavenais pālis Daugavā. Ja turpināsim šo projektu realizēt tāpat kā līdz šim – “gariem nagiem” un kavējot visu, ko vien var nokavēt, nudien pastāv risks valsti iedzīt bankrotā.
Patlaban tas izskatās tā: Latvijas valdība turpina vaimanāt par “Rail Baltica” finansējuma nepietiekamību un tai pašā laikā turpina sev radīt papildus finansiālu slogu dēļ kavētiem termiņiem un šī iemesla dēl zaudētas ES naudas.
Taču neizdarība un termiņu kavējumi nav tikai nejauša birokrātiska problēma – tie ir tieši zaudējumi valsts ekonomikai un iedzīvotājiem.
Otra problēma, kura drīz var samilzt līdz katastrofālam izmēram, ir valstij piederošais “Latvijas dzelzceļš”. Dzelzceļa sliedes tomēr ir valsts kritiskā infrastruktūra, kuru gribi vai negribi jātur pienācīgā kārtībā.
Un tagad daži cipariņi. Pērn pa dzelzceļu pārvadāja 11,08 miljonus tonnu, kas ir par 28,2% jeb 4,351 miljonu tonnu mazāk, nekā gadu iepriekš. 2022.gadā tika pārvadāti 21,5 miljoni tonnu, bet 2019.gadā šis skaitlis bija 41,5 miljoni tonnu. Kādreiz bagātajam dzelzceļam pogas ir izgriezis autotransports, ar kuru pērn pārvadāti nedaudz vairāk kā 78 miljonu tonnu kravu. Tiesa, arī šajā segmentā vērojams kritums par 3,1%. Ko var darīt, lai uzturētu dzelzceļu pie dzīvības? Ar līdzšinējām saimniekošanas metodēm tās ir tikai un vienīgi valsts budžeta dotācijas, tātad dzelzceļa izdzīvošanai kolekti sametam mēs visi.
Nākamais bēdu stāsts ir Ventspils osta, kurai šobrīd ir visnelāgākais no visiem iespējamiem komplektiem – finansiālas problēma, vērā ņemami kredīti un neelastīga, birokrātiska pieeja biznesam svarīgu jautājumu risināšanā, par ko ne reizi vien zvanījuši trauksmes zvanus Ventspils ostā strādājošie uzņēmēji. Diemžēl iepriekšējais ministrs, acīmredzot, bija pārāk aizņemts, lai viņos ieklausītos.
Kādēļ šeit minu ostas uzņēmēju pretenzijas? Viss vienkārši. Arī Ventspils ostā nauda ne kokos, ne piestātnēs neaug. Kādam kravas ir jāpiesaista, jāiekrauj, jāizkrauj, jāuzglabā, jānogādā tālāk. Tikmēr atbildīgās personas visdažādākajos līmeņos turpina nodarboties ar uzņēmēju “čakarēšanu” un pēc tam pašas brīnās – kā tad tā? Kāpēc produktivitāte nav tāda, kā gribētos? Kāpēc investori kasa pakaušus un raugās uz kaimiņiem? Kāpēc valstij trūkst naudas? Negribas nevienu apbēdināt, taču pie tādas pieejas arī nebūs.
Lasiet arī: “Rail Baltica” izmaksas pieaug – Latvija steidzami pārdala miljonus projekta uzturēšanai
