Valdība otrdien nav lēmusi par turpmākajiem tehnoloģiju uzņēmumu SIA “Tet” un SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) nākotnes scenārijiem, aģentūrai LETA norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā liecina, ka Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums otrdien ir atlikts.
Valainis žurnālistiem sacīja, ka valdības sēdes slēgtajā daļā EM izstāstījusi iespējamos “Tet” un LMT nākotnes variantus, informējusi par sarunu gaitu ar otru uzņēmumu akcionāru – Zviedrijas uzņēmumu “Telia”, tāpat arī turpinātas diskusijas.
“Esam tajā pat stadijā, kur bijām pirms valdības sēdes,” sacīja Valainis, vienlaikus norādot, ka valdībai ir skaidrs tālākais rīcības mehānisms, ko darīt sarunās ar otru akcionāru.
Viņš uzsvēra, ka valdībai ir vienots redzējums un nav domstarpību jautājumā par “Tet” un LMT nākotni.
Vaicāts, vai tiek pieļauts arī scenārijs, kurā “Tet” un LMT struktūra paliek tāda, kā līdz šim, Valainis sacīja, ka “ir grūti iedomāties tādu variantu, tomēr viss ir iespējams, jo tās ir divu akcionāru sarunas. Pat ja mēs kaut ko ļoti gribam, nav teikts, ka “Telia” tam piekritīs”.
Vienlaikus Valainis sacīja, ka nav konkrētu termiņu, kuros būtu jāpieņem lēmumi. “Nav nekas degošs, kas spiestu kaut ko nenormāli ātri risināt,” sacīja Valainis.
Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka sarunas nevar būt mūžīgas – drīzumā apritēs gads, kopš sāktas sarunas šādā formātā.
Tomēr “ņemot vērā to, ka šīm sarunām ir 20 gadu fons, esam tālu tikuši,” sacīja Valainis.
Kā ziņots, valdība 25.martā vēl nenonāca pie “Tet” un LMT nākotnes gala scenārija. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka drīzumā varētu būt gaidāma piedāvājuma izteikšana otram “Tet” un LMT akcionāram – Zviedrijas uzņēmumam “Telia”. Savukārt aprīļa vidū vai aprīļa beigās ekonomikas ministrs sola atgriezties valdībā ar jautājumu par “Tet” un LMT nākotni.
Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un “Telia” iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti – no “Tet” un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no “Telia” pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.
Savulaik tika izveidota sarežģīta “Tet” un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un “Telia” – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij “Possessor” personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49% “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28% – Latvijas valstij caur LVRTC un “Possessor” (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder “Tet”.
Tas teorētiski nozīmē, ka ar “Tet” starpniecību “Telia” īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums “Tet”. Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
“Telia” sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos “Tet” telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti “Tet Telco”), abiem esošajiem “Tet” akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un “Telia” valstij pārdotu savus 49% “Tet” daļu, savukārt no “Tet” iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un “Telia” – piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.
Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.
Gatavību finansiāli iesaistīties “Tet” vai tā aktīvu – optiskā tīkla infrastruktūras – izpirkšanā paudis LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties “Tet” klientu portfeli. Savukārt “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka “Tet” varētu iegādāties LMT daļas.
“Tet” koncerns 2023.gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% – līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas “Tet” apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.
Tikmēr LMT koncerns 2023.gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.
LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā. Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.
Savukārt “Tet” jau ilgāku laiku savus provizoriskos finanšu rezultātus vairs nepublisko, tostarp nav zināma uzņēmuma darbības rādītāji 2024.gadā.
Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka “Tet” kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pērn bija 35,958 miljoni eiro, kas ir par 6,7% mazāk nekā 2023.gadā. Savukārt LMT valsts kopbudžetā pērn iemaksājis 38,454 miljonus eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā gadu iepriekš.
Lasiet arī: Viedoklis: “Rail Baltica” sola evakuāciju – tikai bez vilcieniem un virziena