ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump), trešdien, 23.aprīlī, apsūdzēja Volodimiru Zelenski par to, ka viņš traucē miera sarunām, apgalvojot, ka vienošanās ir “ļoti tuvu”, bet Zelenska atteikšanās pieņemt ASV nosacījumus “tikai paildzinās” konfliktu, pēc tam, kad Ukrainas prezidents paziņoja, ka Kijiva neatzīs Krievijas kontroli pār Krimu, ziņo BBC.
Ukraina jau sen ir paziņojusi, ka neatdos Krimu – dienvidu pussalu, ko Krievija nelikumīgi anektēja 2014.gadā.
Pirms tam ASV viceprezidents Dž. D. Venss (JD Vance) izklāstīja ASV redzējumu par vienošanos, sakot, ka tā “iesaldētu teritoriālās robežas […] tuvu tām, kādas tās ir šobrīd”. Viņš sacīja, ka vienošanās nozīmētu, ka Ukrainai un Krievijai “abām nāksies atteikties no daļas teritorijas, kas tām pašlaik pieder”.
Administrācija vēl nav publiski piedāvājusi konkrētu informāciju par to, kādas ģeogrāfiskas koncesijas būtu jādara.
Kad žurnālisti Baltajā namā jautāja Trampam, vai administrācija vēlas atzīt to, ka Krims pieder Krievijai, Tramps atbildēja, ka viņš vienkārši vēlas, lai karš beidzas.
“Man nav favorītu. Es nevēlos, lai man būtu kādi favorīti. Es gribu, lai tiktu noslēgta vienošanās,” viņš sacīja.
Krievijas nelikumīgās Krimas okupācijas atzīšana Zelenskim būtu ne tikai politiski neiespējama, bet arī pretrunā pēckara starptautisko tiesību normām, kas nosaka, ka robežas nedrīkst mainīt ar spēku. Viņš ir sacījis, ka tas būtu pretrunā Ukrainas konstitūcijai.
Trampa un Zelenska savstarpējie komentāri ir jaunākā nodaļa saspīlētajās attiecībās.
Tramps trešdien Ovālajā kabinetā sacīja, ka viņam ir vieglāk sadarboties ar Krieviju nekā ar Ukrainu.
“Es domāju, ka Krievija ir gatava,” sacīja Tramps, norādot, ka, viņaprāt, viņi tuvojas, lai panāktu vienošanos ar Kremli, bet nav panākuši vienošanos ar Ukrainu. “Es domāju, ka būs vieglāk tikt galā ar Zelenski. Līdz šim tas ir bijis grūtāk.”
Viņš neatbildēja par tikšanos ar Ukrainas līderi, kad pasaules līderi sestdien pulcēsies uz pāvesta Franciska bērēm.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt apgalvoja, ka varētu izbeigt Ukrainas un Krievijas karu vienas dienas laikā, taču, tuvojoties viņa 100.darba dienai, pamiers joprojām nav panākts.
“Prezidents ir neapmierināts,” žurnālistiem sacīja Baltā nama preses sekretāre Karolīna Līvita (Karoline Leavitt). “Viņa pacietība ir gandrīz izsmelta.”
Venss trešdien brīdināja, ka ASV “atkāpsies” no savas lomas, ja Krievija un Ukraina nepanāks vienošanos, tādējādi atkārtojot Trampa un ASV valsts sekretāra Marko Rubio (Marco Rubio) pagājušajā nedēļā paustos komentārus.
Krievija kopš trešdienas ir pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainai pēc tam, kad Lieldienās bija paziņojusi par īsu pārtraukumu.
Naktī Ukraina ziņoja par Krievijas raķešu un dronu uzbrukumu vairākiem reģioniem.
Galvaspilsētas Kijevas mērs Vitālijs Kļičko paziņoja, ka nogalināti divi cilvēki un ievainoti 54. Drona atlūzas izraisīja vairākus ugunsgrēkus, un vairāki cilvēki bija iesprostoti zem dzīvojamās ēkas gruvešiem, viņš sacīja.
Ziemeļaustrumos, Harkivā, tika ziņots par sprādzieniem pilsētā.
Deviņi cilvēki iepriekš tika nogalināti un vēl vairāki desmiti ievainoti Ukrainas austrumu pilsētā Marhanecā, kad Krievijas drons trāpīja autobusā, kas pārvadāja strādniekus.
Tiek lēsts, ka kopš 2022.gada 24.februāra, kad Krievija veica pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, abās pusēs ir nogalināti vai ievainoti simtiem tūkstošu cilvēku, un gandrīz septiņi miljoni ukraiņu šobrīd ir bēgļi.
Konflikts ilgst jau vairāk nekā desmit gadus – kopš 2014.gada, kad tika gāzts prokrieviski noskaņotais Ukrainas prezidents. Pēc tam Krievija anektēja Krimu un atbalstīja kaujiniekus asiņainās cīņās Ukrainas austrumos.
Lasiet arī: Zelenskis: Pat Lieldienās Krievija nespēj apstāties
