Ķīnas varas iestādes sākušas izmeklēšanu, un meklē cilvēkus, kas piedalījās protestos pret Covid-19 ierobežojumiem, savukārt ielās joprojām atrodas plaši policijas spēki, raksta aģentūra Reuters.
Divi Pekinas protestu dalībnieki Reuters pastāstīja, ka viņiem zvanījušas personas, kas stādījās priekšā kā Pekinas policijas virsnieki un aicināja ierasties policijas iecirknī un sniegt rakstisku informāciju par to, kas ir darīts svētdienas vakarā. Cits Pekinas iedzīvotājs, kas bija klāt protestos, pastāstīja, ka cilvēki izmisīgi dzēš sarakstes no mobilajām ierīcēm. Policija vaicājusi, kur iegūta informācija par protestiem un kas pamudinājis uz tiem doties.
Nav zināms, kā varas iestādes identificējušas personas, kuras izsauktas uz policijas iecirkņiem saistībā ar dalību protestos. Tāpat nav skaidrs, cik iedzīvotāji izsaukti uz policiju. Pekinas Drošības birojs nesniedza komentārus, savukārt Ķīnas ārlietu ministrs norādīja, ka jebkādas tiesības un brīvība ir jāīsteno likuma ietvaros.
Protesti dažādās Ķīnas malās uzliesmoja nedēļas nogalē, lai izrādītu neapmierinātību ar Ķīnas «nulles kovida» politiku. Šis ir plašākais protestu vilnis Ķīnā, kopš pie varas pirms desmit gadiem nāca prezidents Sji Dziņpins (Xi Jinping).
Veselības ministrija norādījusi, ka sūdzības par Covid-19 ierobežojumiem galvenokārt saistītas ar elastības trūkumu to piemērošanā: «Problēma, ko izgaismo sabiedrības neapmierinātība, nav slimības kontrole un ierobežošana kā tāda. Tā ir vajadzība pēc vienkāršākiem aizsardzības un kontroles mehānismiem.»
Par spīti stingrajiem ierobežojumiem, kas joprojām ir spēkā Ķīnā, Covid-19 inficēto skaits turpina augt. Tas prasa liek Ķīnas iedzīvotājiem sadzīvot ar regulāriem testiem un gariem izolācijas periodiem. Ķīnas ekonomika ir palēnināta, un tas ietekmē arī starptautiskās piegādes ķēdes.
Šanhajā un Pekinā policija turpināja pastiprinātu kontroli arī pēc protestu izklīdināšanas, un apsekoja vietas, kuras saziņas tīkla Telegram kanālos tika norādītas kā pulcēšanās punkti.
Policijas klātbūtne liedza pirmdienas, 28.novembra, vakarā veidoties jauniem protestiem. Kāds Pekinas iedzīvotājs Reuters teica, ka ir biedējoši uz ielām redzēt tik daudz policistu.
Iedzīvotāji stāstīja, ka policija lūdza garāmgājējiem uzrādīt telefonus, lai pārbaudītu, vai tajos nav uzstādīts virtuālais privātais tīkls (VPN) un Telegram lietotne. VPN lietošana Ķīnā ir nelegāla, un Telegram vietējā interneta tīklā ir bloķēta. Atsevišķi protestētāji izmantojuši iepazīšanās lietotnes, lai apietu cenzūru un policijas pārbaudes.
Protestus aizsāka desmit cilvēku bojāeja ugunsnelaimē Urumči, par kuras iemeslu tiek uzskatīti stingrie ierobežojumi, kas neļāva glābējiem laikus sniegt palīdzību. Varas iestādes to noliedz.
Tikmēr Ķīnā tiek izplatītas teorijas, ka pie protestiem vainojami «ārvalstu spēki». Arī Ķīnas varas istādes regulāri piemin ārvalstu ietekmi, kas apdraud valsts drošību, un ir vainojušas citas valstis, piemēram, 2019.gada protestos Honkongā.
Amatpersonas norāda, ka stingrie ierobežojumi palīdzējuši noturēt nāves gadījumus dažu tūkstošu robežās un ļāvuši izglābt miljoniem dzīvību. Eksperti norāda, ka ierobežojumu atcelšana pirms vakcinācijas aptveres paplašināšanas izraisīs plašu saslimšanas vilni un pārslogos veselības sistēmu.
Lasiet arī: Ķīnā rekordaugsts Covid-19 gadījumu skaits, notiek plaši protesti
