Pēdējās divas desmitgadēs apstājies progress bērnu vakcinēšanā pret slimībām, kas var apdraudēt dzīvību, un dažviet vakcinācijas aptvere ir pat sarukusi, raksta britu raidorganizācija BBC.
Starptautisks pētījums liecina, ka situāciju ir pasliktinājusi koronavīrusa pandēmija, un miljoniem bērnu nav pasargāti no dažādām vakcīnkontrolējamām slimībām, piemēram, tuberkulozes, poliomelīta un masalām. Pētnieki aicina pielikt vairāk pūļu, lai panāktu labāku un vienlīdzīgāku piekļuvi vakcīnām, un bērnu veselības eksperti brīdina, ka finansējuma samazinājums starptautiskās palīdzības programmām un vakcīnskeptiķu popularitāte radījusi smagu situāciju.
Bērnu vakcinācijas programmas līdz šim bijušas ļoti veiksmīgas. Kopš 1974.gada vakcinēti vairāk nekā četri miljardi bērnu, un tiek lēsts, ka novērsti apmēram 150 miljoni nāves gadījumu. Teju pusgadsimta laikā vakcinācijas pārklājums ir dubultojies, tomēr kopš 2010.gada progress apstājies, un pašlaik situācija dažādās pasaules valstīs ir ļoti atšķirīga.
Britu medicīnas žurnālā “The Lancet” publicētais pētījums vēsta, ka gandrīz 100 valstīs samazinājies pret masaliņām vakcinēto bērnu īpatsvars. Situāciju ļaunāku padarīja arī pandēmija, kas lielā mērā izjauca piegādes ķēdes.
2023.gadā pasaulē bija teju 16 miljoni bērnu, kas nav saņēmuši nevienu no mazotnē paredzētajām vakcīnām.
Lielākā daļa šo bērnu dzīvo Subsahāras Āfrikā un Dienvidāzijā.
Pētījuma autors Džonatans Mozers (Jonathan Mosser) no Vašingtonas Universitātes norādīja, ka liels skaits bērnu ir nevakcinēti vai nav saņēmuši visas vakcīnas devas. Viņš sacīja:”Rutīnas vakcinācija bērnībā ir viens no spēcīgākajiem un finansiāli izdevīgākajiem pieejamajiem sabiedrības veselības rīkiem, bet nevienlīdzība, koronavīrusa pandēmijas radītie izaicinājumi, pieaugošā dezinformācija par vakcīnām un vilcināšanās kopā bremzē vakcinācijas progresu.” Mozers piebilda, ka šobrīd pastāv paaugstināts uzliesmojumu risks, jo īpaši runājot par masalām, poliomelītu un difteriju. Zinātnieks uzsvēra, ka dzīvību glābjošai imunizācijai jābūt pieejamai visiem.
Joprojām pastāv liela atšķirība vakcinājis aptverē starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm, tomēr pētījuma autori brīdina, ka arī turīgākās valstīs krītas vakcinēto iedzīvotāju skaits. Profesors sers Endrjū Pollards (Andrew Pollard) no Oksfordas Vakcinācijas grupas norādīja, ka aina ir satraucoša. “Ja nekas nemainīsies, arvien vairāk bērnu nonāks slimnīcā, būs sakropļoti un mirs no slimībām, kas ir pilnībā novēršamas. Turklāt finansējuma samazinājums veselības aprūpes programmām nozīmē, ka situācija kļūs sliktāka.”
Deivids Elimans (David Elliman) no Londonas Universitātes koledžas saka, ka šī brīža situāciju veidojusi virkne faktoru: “Arvien vairāk valstu pasaulē plosa nekārtības un kari, un kopā ar finansējuma samazinājumu palīdzības programmām tas nozīmē, ka daudzas populācijas nesaņem vakcīnas.” Viņš piebilda, ka
nostājas veidošana, balstoties uz šaubīgiem viedokļiem, nevis zinātniskiem faktiem, tikai pielej eļļu ugunī.
Pētnieki iesaka visām valstīm censties stiprināt primārās veselības aprūpes sistēmu, un cīnīties ar dezinformāciju par vakcīnām, lai novērstu vecāku vilcināšanos vakcinēt bērnus. Tāpat pētījuma autori aicina pievērsties jautājumam par visā pasaulē vienlīdzīgu pieeju vakcīnām.
Lasiet arī: Vakcinācijas aptveres rādītāji bērniem un pusaudžiem varētu būt labāki, tā epidemiologs
