Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē Finanšu ministrijai (FM) un Valsts kancelejai (VK) prasa saglabāt prioritātes izglītībā, veselībā un demogrāfijā, neskatoties uz valdības noteikto lēmumu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm nākamā gada valsts budžetam nesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, ziņo LBAS.
Lai arī LBAS atbalsta valdības uzstādījumus, ka Latvijai ir būtiski palielināt valsts aizsardzības finansējumu ārējai un iekšējai drošībai, vienlaikus arodbiedrībā uzsver, ka ir kritiski svarīgi saglabāt finansējumu arī citām stratēģiski svarīgām nozarēm – izglītībai, zinātnei, veselībai un demogrāfijai.
LBAS atbalsta finansējuma palielināšanu valsts aizsardzības nozarei, bet aicina izvērtēt iespēju pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzības nozarei līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
LBAS 2026.gada budžetā to rosina palielināt līdz 4,5% no IKP, bet 2027.gada un turpmāko gadu budžetā – līdz 5% no IKP.
Vēstulē LBAS uzsver, ka viens no valdības mērķiem ir Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam iezīmētais valsts finansējums veselības aprūpei 2027.gadā – 6% no IKP.
LBAS norāda, ka Latvijas valdības finansējums veselības aprūpei ievērojami atpaliek no pamatnostādnēs iezīmētā pieauguma. Savas bažas jaunākajā ziņojumā par Latviju paudusi arī Eiropas Komisija (EK).
LBAS uzsver, ka “valsts finansējumam Veselības ministrijas (VM) pamatfunkciju izpildei” 2026.gadā ir jābūt vismaz 5% no IKP.
Tāpat LBAS norāda, ka vairākas izglītības jomas – profesionālā izglītība, speciālā izglītība, profesionālās ievirzes izglītība un zinātne – joprojām netiek finansētas pietiekamā apmērā, kā arī izglītības nozarē vairāku gadu garumā pieaug ilgstošu vakanču skaits. Samazinot finansējumu izglītības un zinātnes nozarei, ilgtermiņā tiek apdraudēta valsts spēja nodrošināt savu aizsardzību un ekonomisko stabilitāti, uzsver arodbiedrībā.
Vienlaikus mūsdienu militārās un drošības stratēģijas prasa augsti kvalificētu personālu ar zināšanām tehnoloģijās, valodās, kultūrās un kiberdrošībā, tāpēc izglītības sistēma ir galvenais avots šādu speciālistu sagatavošanai, argumentē arodbiedrībā.
LBAS ieskatā, atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam jānodrošina pedagogu darba samaksa ne mazāka par 130% no vidējās darba samaksas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, kuriem ir vismaz bakalaura grāds.
Līdztekus LBAS mudina noslēgt daudzgadu līgumu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību ar atbilstošu valsts finansējumu. Vienlaikus jāuzsāk darbs pie vienotas dzelzceļa infrastruktūras sistēmas izveides.
Arodbiedrības ieskatā nepieciešams nodrošināt sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumu nozarē stabilu, efektīvu darbību, nodarbināto sociālo aizsardzību; saglabāt esošos speciālistus un piesaistīt gados jaunus kvalificētus nodarbinātos, veidot cienīgus darba noteikumus darbiniekiem. Kvalificētu darbinieku piesaistei un noturēšanai esot būtiski pasažieru pārvadājumu nozarē stundas tarifa likmi noteikt ne mazāku kā 11,50 eiro apmērā un to ik gadu pārskatīt, ņemot vērā izmaiņas darba tirgū un patēriņa cenu līmenī.
Tāpat pasažieru pārvadājumu nozarē arodbiedrība atkārtoti uzsver nepieciešamību ieviest ģenerālvienošanos, kas pusēm nodrošinātu mehānismu dinamisku izmaiņu ieviešanai.
Vēstulē FM un VK LBAS vēl rosina atcelt darbaspēka atlīdzības ierobežojumu 2,6% apmērā, palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām, kā arī paaugstināt bērnu kopšanas un vecāku pabalstu.
Tāpat LBAS rosina vecāku pabalstu saglabāt 75% apmērā vecākiem, kuri atgriežas darbā pirms pabalsta termiņa beigām,
ieviest koplīgumu veicināšanas rīcības plānu un tā prioritātes ar ietekmi uz budžetu, palielināt komandējuma dienas naudas apmēru Latvijas teritorijā, ieviest konkrētu risinājumu atlikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nodrošināšanai, kā arī pārskatīt minimālo algu un neapliekamo minimumu.
Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) paudusi bažas par valdības lēmumu, kas “aizliedz VM un Labklājības ministrijai iesniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem 2026.gada valsts budžeta projektam”.
LVSADA apgalvo, ka šāds lēmums ir pretējs EK Padomes ieteikumam Latvijai par ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku. Ieteikumā rosināts nodrošināt, lai valsts finansējums spētu segt pieaugošās izdevumu vajadzības ne tikai aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. EK arī aicina stiprināt veselības aprūpes sistēmas pietiekamību un pieejamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus.
Jau vēstīts, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nākamā gada valsts budžetam nesniegs priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, trešdien nolēma valdība.
Tāpat ar valdības lēmumu arī neatkarīgās institūcijas tiek aicinātas nesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem.
To paredz valdības trešdien apstiprinātie grozījumi iepriekš apstiprinātajā rīkojumā par likumprojekta “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam” sagatavošanas grafiku.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka šobrīd nevar radīt ilūziju par jaunu finansējumu laikā, kad galvenais uzdevums ir efektīvāk izmantot esošos resursus. Ašeradens uzsver, ka budžeta plānošanai ir jābūt godīgai, atbildīgai un balstītai reālās iespējās, tāpēc FM rosināja atlikt prioritāro pasākumu iesniegšanu un vispirms koncentrēties uz valsts izdevumu pārskatīšanu un fiskālās telpas atjaunošanu.
FM norāda, ka valdības trešdienas lēmums nodrošinās atbilstību fiskālās disciplīnas prasībām un veicinās budžeta plānošanas procesu saskaņā ar pieejamajiem resursiem un ilgtspējīgas finanšu pārvaldības principiem.
Lasiet arī: “Rīdzinieki mums devuši otro iespēju – ja pievilsim, trešās nebūs,” brīdina Kleinbergs
