Eiropu pārņēmušo karstuma vilni izraisījušas klimata pārmaiņas, un tas trīskāršojis ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaitu, vēsta “Politico”.
Jūnija nogalē un jūlija pirmajā nedēļā Eiropu pārņēma cepinoša svelme, un miljoniem kontinenta iedzīvotāju bija pakļauti bīstamam karstumam. Zinātnieki aplūkoja datus no 12 Eiropas pilsētām un secināja, ka 11 no tām karstuma vilnis būtu bijis vājāks, ja savu nedotu cilvēku radītās klimata pārmaiņas. Secināts, ka temperatūra būtu bijusi par diviem līdz četriem grādiem pēc Celsija zemāka.
Pēc zinātnieku teiktā, klimata pārmaiņu veicinātās temperatūras izmaiņas paaugstinājušas nāves gadījumu skaitu. No 2300 ar karstumu saistītajiem nāves gadījumiem 1500 ietekmējusi globālā sasilšana. Londonas Karaliskās koledžas klimata pētnieks Friderike Oto (Friederike Otto) norādīja, ka, runājot par ekstrēmu karstumu, klimata pārmaiņas ir nozīmīgs spēlētājs.
Starp no karstuma dūriena mirušajiem bija celtnieks Itālijā un sētnieks Spānijā. Tomēr par lielu daļu nāves gadījumu, kas varētu būt saistīti ar karstuma ietekmi, neziņo. Īpaši tad, ja runa ir par gados vecākiem cilvēkiem.
Tas liek karstumu dēvēt par “kluso slepkavu”, lai gan tas ir ne mazāk nāvējošs par citām dabas katastrofām.
Zinātnieki norāda, ka lielākā daļa nāves gadījumu, kas tik aplūkoti, skāra eiropiešus vecumā virs 65 gadiem, un jūlija pirmo dienu karstuma vilnis nogalinājis vairāk cilvēku nekā pēdējo gadu smagie plūdi.
Vēl kāds klimata pētnieks no Karaliskās koledžas, Garifals Konstantinodis, sacīja, ka pētījums ir tikai priekškara pavēršana reālajai situācijai, un klimata pārmaiņu izraisītās augstās temperatūras nogalina desmitiem tūkstošu cilvēku.
Fosilo kurināmo lietošanas izraisītā globālā sasilšana gan Eiropā, gan visā pasaulē rada arvien stiprākus un biežākus karstuma viļņus. Novecojusī populācija padara Eiropu jūtīgāku pret ekstrēmi augstas temperatūras ietekmi uz veselību. Eiropas Vides aģentūra brīdinājusi, ka ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits pieaugs desmitkārtīgi, ja planēta sasils vēl par 1,5 grādiem.
Londonas Karaliskās koledžas un Londonas Higiēnas un tropu medicīnas institūta pētījums publiskots 9.jūlijā. Tajā apskatīti ar karstumu saistītie nāves gadījumi no 23.jūnija līdz 2.jūlijam Milānā (317), Barselonā (286), Parīzē (235), Londonā (171), Romā (164), Madridē (108), Atēnās (96), Budapeštā (47), Zagrebā (31), Frankfurtē (21), Lisabonā (21) un Sardīnijas pilsētā Sasari (6). Oto norādīja:
“Aiz šiem skaitļiem ir reāli cilvēki, kuri pēdējās dienās zaudējuši dzīvību karstuma dēļ.
Divas trešdaļas no tiem joprojām būtu dzīvi, ja ne klimata pārmaiņas.”
Karstuma vilnis palielinājis arī meža ugunsgrēku risku, un Eiropā daudzviet plosās liesmas. Pētījumā nav iekļauti nāves gadījumi, kas saistīti ar ugunsgrēkiem. Spānijā pagājušajā nedēļā, cenšoties glābties no liesmām, bojā gājuši divi zemnieki.
Spānijas valdība no 21.jūnija līdz 2.jūlijam atsevišķi uzskaitījusi nāves gadījumus, kas saistīt ar karstumu, un secināts,ka vairāk nekā 450 cilvēku miruši no karstuma sekām, un tas ir par 73% vairāk nekā šajā pašā laika periodā 2022.gadā.
Eiropas Savienības klimata pārmaiņu dienests “Koperniks” 9.jūlijā ziņojis, ka jūnijs bijis trešais karstākais novērojumu vēsturē. Gaisa temperatūru Eiropā ietekmē arī nepieredzēts karstuma vilnis Vidusjūrā. Ūdens virmas temperatūra ir visaugstākā, kāda jebkad reģistrēta.
Lasiet arī: Uz Lietuvas-Polijas robežas aizturēts migrantu pārvadātājs no Igaunijas