Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ziņo, ka Latvijā šā gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1 384 eiro mēnesī. Salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni, tā palielinājās par 82 eiro jeb 6,3%.
Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas bija 9,08 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,6%. Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6%, bet stundas samaksa samazinājās par 1,3%. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas ir 1 013 eiro.
Tās apmērs, atrēķinot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 73,2% no bruto algas. Gada laikā «uz rokas» saņemtā summa pieauga lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas – par 6,0%.
Ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 12,9%.
Tas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos, turklāt jau trešo ceturksni pēc kārtas, brīdina CSP.
Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 393 eiro, gada laikā tā pieaugusi par 6,1%. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1 372 eiro, tās gada pieauguma temps bija straujāks nekā privātajā sektorā – 6,6%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 336 eiro jeb par 6,1%. Salīdzinot ar 2022.gada otro ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 0,6%, no tā vispārējās valdības sektorā par 0,7%, bet privātajā sektorā pieauga par 2,6%.
Šī gada trešajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2 406 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 301 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1 784 eiro), enerģētikas (1 669 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs (1 645 eiro), valsts pārvaldē (1 606 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1 564 eiro). Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (916 eiro).
Darba samaksas fonds 2022.gada trešajā ceturksnī – salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni – valstī kopumā pieauga par 9,5% jeb 270,4 miljardiem eiro, bet algoto darbinieku skaits (pārrēķināts pilnā slodzē) – par 22,4 tūkstošiem jeb 3,1%. Visstraujāk vidējā darba samaksa pieauga ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (13,5%), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (11,7%), kā arī transporta un uzglabāšanas (10,6%), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības (9,5%) un enerģētikas (9,3%) nozarēs .
Starp Baltijas valstīm straujākais pieaugums bija Lietuvā – trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa šajā valstī bija 1 799 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1 679 eiro, bet Latvijā – 1 384 eiro. Salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni vidējās darba samaksas gada pieauguma temps Latvijā bija viszemākais – 6,3%, Igaunijā – 8,1%, bet Lietuvā vidējais atalgojums gada laikā auga visstraujāk – 12,6%.
Lasiet arī: Latvijā 3.ceturksnī bija nodarbināti 64,6% iedzīvotāju, bezdarbs – 6,9%
