Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ziņo, ka 2022.gada 3.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 899,5 tūkstoši cilvēku jeb 64,6% tās iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%.
Lai gan vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem šajā laikā bija nodarbināti pieci tūkstoši cilvēku, turpmāk tekstā sniegta informācija ir par iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Viņu skaitā ir iekļauti arī Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.
Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits par 22,6 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 14,3 tūkstošiem. Vīriešu nodarbinātības līmenis 3.ceturksnī bija par 5,9 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,7% un 61,8%).
Kaut pēdējos 10 gados nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2022.gada 2.ceturksnī – 61%), 3.ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,5%, savukārt Lietuvā – 67,3%.
Nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā šā gada 3.ceturksnī bija 32,2%, kas ir par 1,9 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 58 tūkstoši jauniešu (2021.gada 3.ceturksnī – 52,1 tūkstotis).
Pamatdarbā nodarbinātie 2022.gada 3.ceturksnī nedēļā nostrādāja vidēji 38,8 stundas.
Tas ir par 0,6 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,2 stundām vairāk nekā pirms gada.
Katrs četrpadsmitais (64,4 tūkstoši jeb 7,2%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 14,0 tūkstošiem jeb 1,7 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 2,4 tūkstošiem jeb 0,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Attālināti – pilnu vai daļu darba laiku – strādāja 10,1% (78,7 tūkstoši) darbinieku. Tas ir par 20,7 tūkstošiem jeb trim procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (99,4 tūkstoši jeb 13,1%) un par 4,9 tūkstošiem jeb 0,9 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (83,6 tūkstoši jeb 11%). No attālināti strādājošajiem 54,9% bija sievietes un 45,1% vīrieši.
Visu darbalaiku attālinātā darbā pavadīja 40,5% šādi strādājošo, 20,8% – regulāri vienu līdz divas dienas nedēļā, bet 28,8% regulāri trīs līdz piecas dienas nedēļā. Dažas dienas tā nostrādāja 7,2% attālināti strādājošo. Pavisam neliela daļa izmantoja iespēju attālināti strādāt daļu darbadienas.
Gandrīz divas piektdaļas (37,5%) attālināti strādājošo bija 15–34 gadu vecuma grupā – attiecīgi 44,7% vīriešu un 31,7% sieviešu. Savukārt 35–44 gadu vecuma grupā tādu bija 31,5%, 45–54 gadu vecuma grupā – 19,2 %, bet 55–74 gadu vecuma grupā – tikai 11,8%.
Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (13,6%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams 15–34 gadu vecuma grupā, bet 55–74 gadu vecuma grupā – zemākais (4,7%).
Darbu attālināti veica 60,4% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 32,7% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 20,7% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku, kā arī 19% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Viszemākais (3,2%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars 3.ceturksnī vērojams izglītības nozarē. Attālināti strādāja 26,9% vecāko speciālistu, 19,3% vadītāju, 16% speciālistu un 9,8% biroja darbinieku.
Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9% jeb 66,4 tūkstoši cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas ir palielinājies par 3,6 tūkstošiem cilvēku jeb 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – samazinājies par pusotru tūkstoti cilvēku jeb 0,3 procentpunktiem.
Savukārt 2.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,6%) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6%). Latvijā 3.ceturksnī saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā tas bija 5,6%, bet Lietuvā – 5,7%.
Starp bezdarbniekiem 2022.gada 3.ceturksnī 32,4 tūkstoši cilvēku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 1,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 3,2 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Savukārt 14,5 tūkstoši bija bez darba 6-11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 3.ceturksni, ir palielinājies par 3,2 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 1,2 tūkstošiem.
3.ceturksnī bija 18,5 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku (nestrādā gadu vai ilgāk) – par 4,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada un par 1,8 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 28,3% jeb par 4,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir samazinājies par 5,1 procentpunktu.
Šā gada 3.ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 18,8% jeb 12,5 tūkstoši bija jaunieši (15–24 gadi).
Viņu īpatsvars gada laikā ir palielinājies par 5,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, par 3,4 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 17,7%, kas ir par 2,8 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 2,9 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,4 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, par 2,8 tūkstošiem.
No visiem jauniešiem 39,1% bija ekonomiski aktīvi – nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 60,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
2022.gada 3.ceturksnī gandrīz trešdaļa (30,6%) jeb 426,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu).
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 8,8 tūkstošiem jeb 2%, bet gada laikā – par 8,4 tūkstošiem jeb 1,9%.
2,7 tūkstoši jeb 0,6% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam – gadu iepriekš tādu bija 1,2%, bet 2022.gada 2.ceturksnī – 1,3%.
