Zemnieki Ungārijas dienvidu galvenojos lauksaimniecības apvidos cenšas sadzīvot ar arvien smagākajiem sausuma periodiem, kas klimata pārmaiņu dēļ apdraud ražu, un samazina arī grunstūdeņu daudzumu, un apsver arī pārcelšanos vai citas nodarbes meklēšanu, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Plašajos līdzenumos starp Tisu un Donavu tiek audzēta kukurūza, graudaugi un saulespuķes, bet zinātnieki brīdinājuši, ka augstā gaisa temperatūra un nepietiekamais nokrišņu daudzums apdraud reģiona dzīvotspēju.
Ungārijas Meteoroģiskais dienests 31.jūlijā paziņoja, ka, par spīti nesenajiem nokrišņiem, augsne Ungārijas vidienē joprojām ir ļoti sausa un vasaras kultūraugi no tā ļoti cieš.
Ladanibenes bitenieks Kristiāns Kišuhazs (Krisztian Kisjuhasz) šajā laikā ierasti pārvietotu bites atpakaļ uz mājām fermā, jo medus ievākšanas sezona būtu beigusies, un sāktu gatavot saimes ziemai. Šogad viņš nakts vidū pārvietoja bišu saimes uz plūdu zonu pie Tisas, vairāk nekā 80 kilometrus no mājām, lai bites varētu ievākt putekšņus. “Pērn 30% no manām bitēm gāja bojā, jo sausuma dēļ tās nebija savākušas gana daudz putekšņu, lai pārdzīvotu ziemu,” sacīja bitenieks, un piebilda, ka
bišu pārvietošana liks pacelt medus cenu.
Kišuhaza ģimenei viņu saimniecība pieder jau piecās paaudzēs, bet tagad viņš apsver tās pārdošanu un pārcelšanos uz vietu, kur nav tik sauss. Vīrietis norādīja, ka biškopībai šeit nav nākotnes.
Maijā Ungārijas valdība apstiprināja projektu apmēram 15 miljonu eiro vērtībā, lai attīrītu kanālus un mēģinātu novirzīt ūdeni sausuma vissmagāk skartajiem apvidiem. Tomēr Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam (Viktor Orban) nācies atzīt ka pilnīgi pasargāt valsti no sausuma nav iespējams.
2022.gadā sausums lauksaimniecībai radīja zaudējumus teju trīs miljardu eiro apmērā, un bija viens no faktoriem, kas veicināja inflācijas kāpumu.
Lasiet arī: Ukrainas dienvidos laukos izplatās negausīgi siseņi