ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) un Krievijas diktators Valdimirs Putins tiksies Aļaskā, kas abām valstīm ir vēsturiska nozīmīga vieta, un skaidrs, ka uz tikšanos katrs dosies ar citādāku priekšstatu par vēlamo iznākumu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Putins nav atkāpies no prasības iegūt Ukrainas teritoriju, savukārt Tramps neslēpj savu vēlmi būt par starptautiska miera nesēju. Tiesa, abi varētu arī izmantot citas izdevības, piemēram, Putinam tikšanās ir iespēja atgriezties uz pasaules diplomātijas skatuves. Grūtāk ir izprast, kādi vēl motīvi vada Trampu, ņemot vērā viņa pretrunīgos paziņojumus.
Daļu no tā, ko sagaida no tikšanās, Krievijas diktators jau ir saņēmis. Tā ir atzīšana. ASV atzīšana, ka rietumu centieni Putinu izolēt nav nesuši panākumus. Jau pats fakts, ka tik augsta līmeņa tikšanās notiek, to apstiprina, tāpat kā Kremļa izziņotā kopīgā preses konference. Tabloīds “Moskovsky Komsomolets” nedēļas sākumā jau izklaigājies, ka nekas no izolācijas nav iznācis.
Tāpat svarīga ir vieta, kur lielvalstu līderi tiksies – Aļaska Krievijai ir vēsturiski zīmīga, un arī šobrīd krieviem spēj dot daudz. Pirmkārt, drošības jomā – Aļaskas kontinentālā daļa ir tikai 90 kilometru attālumā no Krievijas kontinentālās daļas. Abu valstu galējās salas vispār šķir vien nepilni pieci kilometri. Tas nozīmē, ka Putins var tur nokļūt, nešķērsojot “naidīgu” valstu gaisa telpas. Otrkārt, ASV lielākais štats ir tālu no Ukrainas un Eiropas, un tādējādi krievi var izvairīties no jebkādas Eiropas valstu līderu klātbūtnes.
Krievija Aļasku izmanto arī kā piemēru tam, ka var mainīties pat lielu teritoriju robežas,
tā attaisnojot vēlmi sagrābt teju piektdaļu Ukrainas teritoriju un aizmirstot, ka Aļasku pati pārdeva un neviens to neokupēja.
Tomēr arī tas nav viss, Putinam ar starptautisku atzīšnau un simbolismu vien ir par maz – Maskava grib paturēt gan tās teritorijas, ko Ukrainā šobrīd okupējusi, gan prasa ukraiņu aiziešanu no teritorijām, pār kurām tai nav kontroles. Tas nav pieņemams Kijivai, un ukraiņi kategoriski noliedz iespēju atdot zemi okupantiem. Kremlis to ļoti labi zina, bet, ja izdosies iegūt Trampa atbalstu, var gadīties, ka ASV pārtrauc Ukrainas atbalstīšanu.
No otras puses, Krievijas ekonomika izjūt pamatīgu spiedienu, karš ir dārgs. Ieņēmumi no eksporta pamažam krītas, inflācija aug, un tas varētu likt Kremlim pieņemt kompromisus.
Tramps vairākkārt lielījies, ka izbeigt karu Ukrainā ir vienkārši, un viņš to varētu paveikt vien dažās dienās. Tomēr šis izrādījies sarežģītāks uzdevums nekā ASV prezidents bija domājis, un tagad jau kopš stāšanās amatā viņš ir neapmierināts te ar ukraiņiem, te krieviem. Pēdējos mēnešos ar Trampa kritiku gan vairāk nācies saskarties Maskavai. Jūlijā Tramps solīja sankcijas gan Krievijai, gan tās tirdzniecības partnerēm, tomēr, gluži kā no citiem solījumiem, arī no šī ASV prezidents atkāpies, un 15.augustā uzņems Krievijas delegāciju uz savas valsts zemes.
Jebkādus
pieņēmumus par Trampa iespējamo rīcību un piedāvājumiem neskaidrus padara viņa mulsinošie un pinķerīgie paziņojumi.
Šonedēļ ASV prezidents centies mazināt gaidas par tikšanās iznākumu, vairs nesolot uguns pārtraukšanu Ukrainā. Iespējams, ka Tramps sapratis, ka pamiera panākšana tikai ar vienu iesaistīto pusi pie sarunu galda ir neiespējama. Tikšanās, pēc Trampa vārdiem, būšot vairāk situācijas un noskaņojuma izprašanai.
ASV prezidenta gadījumā vienīgais, ko tiešām var gaidīt, ir negaidīta rīcība. Ukrainas prezedents Volodimirs Zelenskis un Eiropas valstu līderi 13.augustā virtuāli tikās ar ASV prezidentu, un centās panākt, lai Tramps ar Krieviju nenoslēdz vienošanos, ko Kijiva neavr vai negrib pieņemt.
Pilnīgi skaidrs ir tikai tas, ka Tramps ar prieku pieņems iespēju kļūt ar vīru, kas izbeidzis karu; viņš neslēpj, ka gribētu saņemt Nobela miera prēmiju.
Lasiet arī: Eiropas līderi piesardzīgi, tomēr cerīgi raugās uz gaidāmo Trampa tikšanos ar Putinu