Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) aicinājis uz tikšanos, Kremlis noraidījis iespēju rīkot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina divpusējās sarunas, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Aicinājums rīkto divpusējo tikšanos izskanējis pēc Trampa tikšanās ar Putinu 15.augustā, un septiņu Eiropas valstu vadītāju un Zelenska viesošanās Baltajā namā 18.augustā. ASV prezidents atzinis, ka konflikts ir grūti risināms un piekritis, ka Putins nav ieinteresēts karadarbības izbeigšanā. “Mēs uzzināsim prezidenta Putina domas nākamajās pāris nedēļās. Iespējams, ka viņš nevēlas noslēgt vienošanos,” 19.augustā sacīja Tramps. Viņš piebilda, gan nesniedzot sīkāku izklāstu, ka Putinam tas varētu nozīmē sarežģītu situāciju. ASV prezidents izteicies, ka būtu labāk, ja Zelenskis un Putins tiktos bez viņa klātbūtnes, bet tajā pašā laikā piezīmēja, ka vajadzības gadījumā varētu piedalīties abu tikšanās reizē.
Krievijas diktators Trampam 18.augustā sacīja, ka ir atvērts idejai par tiešām sarunām ar Ukrainu, tomēr nākamajā dienā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs noraidīja jau tā ļoti nenoteikto atbildi. Atkārtojot Kremļa bieži lietotos izteikumus, Lavrovs sacīja, ka jebkura tikšanās būtu jāgatavo pakāpeniski, sākot ar ekspertiem un tad sperot visus nepieciešamos soļus.
Krievijas pārstāvja vietnieks ANO Dmitrijs Poļanskis BBC sacīja, ka neviens nav noraidījis sarunu iespējamību, bet tikšanos nevajadzētu rīkot tikai tikšanās pēc.
Gaidāms, ka NATO militārie līderi 20.augustā rīkos virtuālu sapulci, savukārt Lielbritānijas armijas vadītājs admirālis Tonijs Radakins (Tony Radakin) dosies uz Vašingtonu, lai
runātu par iespējamo miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā.
19.augustā Putins esot ieteicis Trampam, ka Zelenskis varētu doties uz tikšanos Maskavā, kas ir variants, kam Ukraina nevar piekrist. Tikmēr šķiet, ka pēdējo dienu tikšanās ar eiropiešiem Trampam devušas jaunu izpratni par notiekošā sarežģīto dabu, un milzīgo plaisu starp Maksavas prasībām un Kijivas nostāju. Trampa solītā uguns pārtraukšana nav notikusi, un tagad ASV prezidents sacījis, ka Ukrainai un Krievijai uzreiz vajadzētu panākt vienošanos par pastāvīgu mieru. Ir uzsāktas sarunas par drošības garantijām Ukrainai.
Tramps norādījis, ka uguns pārtraukšanas vai miera līguma noslēgšanas gadījumā ASV varētu palīdzēt Eiropa ar gaisa spēkiem, ja tā nodrošinās sauszemes bruņoto spēku klātbūtni, tomēr izslēdza iespēju, ka uz Ukrainu varētu nosūtīt ASV karavīrus. Tomēr Tramps sīkāk neizklāstīja, vai palīdzība “no gaisa” nozīmēs izlūkošanas datus vai iznīcinātāju piegādi.
ASV prezidenta solījumi ir neskaidri,
tikmēr Francijas un Lielbritānijas vadītā koalīcija informēja, ka strādā pie konkrētiem plāniem, lai sagatavotu spēkus nosūtīšanai uz Ukrainu, ja karadarbība beigsies.
Kamēr tās armija nosacīti gūst panākumus frontē, Krievija neizrāda lielu interesi par miera sarunām. Savukārt Eiropas valstu vadītāji un Zelenskis izteikušies par labu divpusējām sarunām. Ukrainas prezidents 18.augustā sacīja, ka ir atvērts jebkādā formātā tikties ar Putinu, un eiropieši ir izteikuši priekšlikumus par iespējamo tikšanās vietu.
Tiesa, Eiropas valstu vadītāju optimisms par drīzu kara izbeigšanu ir manāmi mazāks kā Trampam. Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) 19.augustā nodēvēja Putinu par “plēsoņu un cilvēkēdāju pie mūsu sliekšņa,” un izteica šaubas par Krievijas diktatora vēlmi izbeigt karadarbību. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb) norādīja, ka Putinam reti var uzticēties, un bija skeptisks par iespējamo Zelenska un Putina tikšanos.
Lasiet arī: Tikšanās Baltajā namā dod Ukrainai laiku, bet pagaidām neko vairāk