Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene (Inga Ruginienė) atkārtoti uzsvērusi uzskatu, ka nākotnes darba formā iekļaujas arī četru dienu darba nedēļa, tomēr eksperti norāda, ka līdz tam vēl tāls ceļš ejams.
LRT Briseles korespondente Milda Vilikanskīte (Milda Vilikanskytė) norādīja, ka ideja par četru dienu darba nedēļu guva atbalstu Covid-19 pandēmijas laikā, kad attālinātais darbs nojauca robežas starp darbu un privāto dzīvi, un daudzi piedzīvoja izdegšanu. Beļģija 2022.gadā kļuva par pirmo Eiropas valsti, kurā tika atļauta četru dienu darba nedēļa. Tiesa, šis nosacījums darbojas pēc brīvprātības principa – darbinieki var pieprasīt šādu darba formātu, un ir jābūt ļoti stingram pamatojumam, lai darba devējs atteiktos to īstenot. Tomēr iespēja tiek izmantota reti. 2025.gadā to izmanto tikai 0,8% nodarbināto un 3% no uzņēmējiem. Galvenais iemesls, pēc Vilikanskītes teiktā, ir tas, ka kopējās darba stundas nedēļas griezumā nesamazinās, un 40 stundas tiek strādātas četras dienas, pa desmit stundām katrā. Tas var nozīmēt vairāk ikdienas stresa, pat, ja piektdienas ir brīvas.
Arī arodiedrības Lietuvā uzsver šo aspektu. Lietuvas Arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Daļa Jakutaviče (Dalia Jakutavičė) sacīja, ka cilvēkiem šķiet – varēs strādāt četras dienas un nekas nemainīsies. Tomēr, ja netiek saīsinātas darbas stundas, tas vienkārši nozīmē garākas darba dienas.
Vairāk brīvā laika radītu tikai nedēļas kopējo darba stundu samazināšana.
Vairāki Lietuvas uzņēmumi ir izmēģinājuši šo modeli. Tehnoloģiju uzņēmums “OBDeleven” piedāvāja darbiniekiem izmēģināt četru dienu darba nedēļu – ar nosacījumu, ka tiek saglabāta produktivitāte. Uzņēmuma mārketinga direktors Jozaps Preikša (Juozapas Preikša) norādīja, ka rezultāti bija neviennozīmīgi. Sākotnēji tas radīja papildus stresu un neapmierinātību, jo īpaši klientu apkalpošanas un loģistikas nodaļās, kur svarīga nepārtraukta pieejamība. Tiesa, ar laiku darbinieki iemācījās labāku plānošanu un padarīja darbu efektīvāku. Preikša brīdināja, ka sistēma sliktāk strādāt tur, kur darbiniekiem jābūt vienmēr pieejamiem, piemēram, ja programmētājam piektdienas ir brīvas, bet klientam rodas problēmas, sākas haoss.
Lietuvas Darba likums neliedz uzņēmumiem eksperimentēt ar atšķirīgiem darba grafikiem, un var izmēģināt dažādus variantus, piemēram, samazināt darba stundas un samaksu, vai iekārtot nepieciešamās stundas mazākā dienu skaitā. Tāpat var veidot hibrīdmodeļus, kad grafiks paredz strādāt 32 stundas, un atlikušo laiku vienkārši būt pieejamiem, ja rodas nepieciešamība.
Darba devēji savukārt uzskata, ka Lietuvas ekonomika nav gatava īsākai darba nedēļai.
Lietuvas Rūpniecības apvienības ekonomiste Egle Stonkute (Eglė Stonkutė) sacīja, ka ne tehnoloģijas, ne mākslīgā intelekta lietojums vēl nav tādā līmenī, lai samazinātu darba stundas, nemazinot konkurētspēju. Tāpat Lietuvas rūpniecībā trūkst darbaspēka. Stonkute arī norādīja uz demogrāfisko situāciju – populācija noveco un darbaspēka trūkst arvien vairāk, līdz ar to nevar sagaidīt, ka kāds strādās vēl vairāk. “Darba stundu samazināšana var būt neizbēgama, bet vēl jāsaprot, kā kompensēt zaudēto produktivitāti,” sacīja ekonomiste.
Preikša kā iespējamu risinājumu red mākslīgo intelektu, bet brīdināja, ka nevar virzīties pārāk ātri – Lietuvai vispirms jānostiprina pozīcijas starptautiskajā tirgū. Viņš sacīja, ka vispirms jāsasniedz Eiropas Savienības līmenis, un tad varēs atpūsties.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2681358/lithuania-debates-four-day-workweek-as-prime-minister-backs-shorter-schedules
Lasiet arī: Lietuvas topošā premjerministre aicina pārskatīt ikgadējā atvaļinājuma ilgumu